Vai ministram jāatkāpjas – politiķu atbildība.
Šodienas situācija valstī – veselības ministram Danielam Pavļutam neuzticību izteikusi visa nozare. Gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Jauno Ārstu biedrība, gan Latvijas Māsu apvienība... Tiem pievienojās LVSADA, un beigās arī Latvijas Ģimenes ārstu biedrība.
Un līdz ar to jautājums – VAI MINISTRS VAR VADĪT MINISTRIJU, NOZARI, JA TAM NETIC UN NEUZTICĀS NEVIENS NO ŠĪS NOZARES?
Izrādās, ka Latvijā var, jo NOSPĻAUTIES uz nozari, ka tik valdība, tas ir – pārējie ministri savos amatos. Latvijā ministrus neinteresē tauta, viņus interesē ministru krēsli. Bet... Ministra demisiju var pieņemt premjers, bet jaunu ministru jāapstiprina Saeimai. Bet ja ministram izsaka neuzticību, tad par to atkal lemj Saeima. Rezultātā – ne tikai ministriem neinteresē tauta, iedzīvotāji, cilvēki, bet arī TAUTAS VĒLĒTAJIEM DEPUTĀTIEM.
Apskatīsim diezgan dumju salīdzinājuma piemēru. Deg māja. Atbrauc viena ugunsdzēsēju ekipāža un uzsāk dzēšanu. Bet, ugunsgrēks iet plašumā, jo to veicina dažādi blakusfaktori. Ekipāžas komandieris redzot, ka ar dzēšanu netiks galā, palūdz palīdzību no kaimiņu rajona, bet savai ekipāžai pavēl savākties un braukt prom, jo redz ugunsgrēku nodzēst nesanāks. Pēc šī gadījuma mājas iedzīvotāji un citas ugunsdzēsēju ekipāžas un tiešais priekšnieks prasa skaidrojumu, uz ko mūsu zināmās ekipāžas komandieris atvainojas visiem, ka var būt kaut ko nav ņēmis vērā, bet neskatoties uz to, viņš taču strādā... Bet tā māja taču tā pat bija veca, un pēc būtības nekāds dižais ļaunums jau nav noticis. Vai šīs ekipāžas komandieris paliktu savā amatā? Noteikti nē... Vēl vairāk, pret šo cilvēku, kā amatpersonu uzsāktu kriminālprocesu par nolaidību, par aplamu lēmumu pieņemšanu, utt. utjp.
Bet... Mūsu ministrs D.Pavļuts ir īpašs. Viņam izteikto neuzticību no nozares puses pārējie ministri un deputāti uzskata par pārspīlētu. Es kaut kur saprotu Attīstībai / Par deputātus un ministrus – savējais jāaizstāv ar visām metodēm, tanī skaitā meliem, kā to dara IeM ministre Golubeva (ironiski, vai ne?). Jaunā Vienotība dara savādāk – tā D.Pavļutu aistāv izmantojot šantāžu: ja šī valdība kritīs, nākamajā neiesim... Drausmīgs bieds. Partija ar sešām vietām neies valdībā... Šausmas... Partija, kura no saviem pirmsākumiem, kad vēl saucās par ''Jauno Laiku'', neko nav izdarījusi valsts attīstībai, bet gan destruktīvi grāvusi valsti – šantažē, ka vairāk pozīcijā neies. Mūsu ''tiesiskuma cīnītāji'' – Jaunā Konservatīvā partija – ''par to vēl jāspriež frakcijā'' un '' jāveido partijas viedoklis''... Tāda sikspārņa taktika, kam ar tiesiskumu nekāda sakara, jo trīs plus viens iegūtais ministra krēsls ir tak tik tīkams.
Un... Nākamgad vēlēšanas. Par to nevajag aizmirst. Koalīcijai tik patīkami atstāt D.Pavļutu ministra krēslsā, lai nākamgad debatēs A/P lamātu no panckām ārā – redz jūsu dumjais ministrs. Jo redz kāpt uz ''līķiem'' – to mūsu politiķi māk. Tieši tādēļ tagad Pavļuts viņiem vajadzīgs. Un nospļauties par to, ka pandēmija izgājusi no kontroles, nospļauties, ka ierobežojumi un ''lockdown'' ir tikai kā ķeksītis darbības imitācijai. Galvenais ir krēsli, amati, atalgojums. Pārējais ir pakārtots. Bet tauta, iedzīvotāji – tikai un vienīgi resurs. Tieši tā – nevis cilvēki, nevis inženieri, darbinieki, strādnieki, mediķi, cilvēki, bet gan vienkārši RESURS....