KUNGI...

Nosaukumu šim rakstam tīšām paņēmu tādu pat, kā L.Inkina rakstam. Savā ziņā šis raksts ir savdabīga atbilde. Leonardu zinu jau sen, un zinu viņa savdabīgo viedokli. Esam ar viņu diskutējuši, un zinu cik brīžiem grūti viņu pārliecināt par citu. Un šī ir viena no tām reizēm, kad atkal jau nepiekr'tu viņa uzstādījumam. Jā, jā, tieši uzstādījumam, jo to grūti nosaukt par viedokli. L.Inkina rakstu var izlasīt šeit.

Un tātad. Savā rakstā Leonards praktiski visus iedala kungos un kalpos. Viņam šajā rakstā ir arī savs traktējums, kas ir kungs. Un lai lasītājam būtu vieglāk, viņš savā rakstā mūsu dzīvi salīdzina ar spēļu zāli vai ''laimētavu'' – kas nu kuram tīkamāks. Uzstādījums šim rakstam izriet viens – tev nav jābūt kungam, un nevajag lai kāds knābātu no tava galda. Bet... kam tad tev rezultātā jābūt?

Runājot par sevi, es nekautrējos uzsvērt, ka es esmu kungs. Un ne tādēļ, ka neskaitu savu naudu, kā to traktēja Alvils Bērziņs. Un arī ne tādēļ, ka es kādam noteiktu kā dzīvot. Vienkārši man ir savs traktējums terminam ''kungs''. Un manā traktējumā kungs nav tas, kas atmet ko nabagam, vai kas koncentrē savās rokās varu, naudu. Kungs – tā ir cieņa. Cieņa pret sevi un apkārtējiem.

Savā laikā man izvērtās interesanta diskusija pēc kādas bildes sociālajos tīklos. Bildē bija attēloti Rokfellers un Rotšilds, bet zem tās paraksts – ''šiem pieder tava nauda''. Es uz to atbildēju, ka mana nauda viņiem nepieder, uz ko saņēmu veselu gūzmu pārmetumu un aizrādījumu, ka esmu augstprātīgs, ka neko nesaprotu no dzīves, personīgus apvainojumus, utt. Un ziniet, šie visi, kas man uzbruka ir tie, kas aprakstīti Leonarda rakstā. Tie ir cilvēki, kuri pirmām kārtām pārstājuši cienīt sevi, tie kuriem obligāti nepieciešami kungi, kurus vainot visās savās nebūšanās. Tie ir cilvēki, kam galvenais ir atrast attaisnojumus. Un šie attaisnojumi ir savai neizdarībai, savam slinkumam.

Vēl pirms Latvijas, kā brīvas valsts pasludināšanas, kad atcēla dzimtbūšanu, kad latvietis varēja kļūt par savas zemes saimnieku, jau bija uzruna kungs. Ar šo uzrunu apzīmēja strādīgus un mērķtiecīgus saimniekus. Vēlāk uzrunu kungs izmantoja kā cieņas apliecinājumu. Pat bezdarbnieks un nabags tika saukts par kungu. Jo kungs, tā ir cieņa. Kungs ir tas, kas spēj valdīt pār savu pasauli, atbildēt par saviem darbiem, nekaunēties un atzīt savas kļūdas, celt savu labklājību.

Tajā pat laikā latviešiem kopš XII un XIII gs iedvesa, ka kungs ir kaut kas pārāks, kaut kas kas drīkst valdīt par citiem. Un tā nu lūk ir iegājies, ka mūsu sabiedrībā ir trīs veidu ļaudis – nelieši, kungi un kalpi. Par kungiem savā un ne tikai izpratnē es jau rakstīju iepriekš. Savukārt kalpi ir tie, kas neliešus uzskata par kungiem, un kuri deklarē, ka ''kungi ir tie, kas ļauj kalpam knābāt no sava galda''. Šādu situāciju ļoti labi apraksta J.Janševskis romānā ''Mežvidus ļaudis'', kur tā laika sabiedrībai obligāti bija vajadzīgs ''kungs'', kas ir varas turētājs, un kura priekšā klanīties, un tajā pat laikā savējie Ziemelis un Irbe, kas pēc lielā mēra bija savākuši un radījuši brīvo sabiedrību – tika uzskatīti par neko, tiklīdz pie apvāršņa parādījās padzīts vācu barons.

Bet tā vietā mēs meklējam attaisnojumus, cenšamies atrast neliešus, kurus nosaukt par kungiem, kuriem piedēvēt visvarību, nolikt sevi atpakaļ kalpa stāvoklī. Tieši tā, kā to māca Bībele – esi pazemīgs, cieni savu Kungu... To māca Bībele, kuru mums uzspieda atnākušie, kuri sevi pasludināja par Kungiem, tā Kunga ieceltajiem... Ne Dieva, ne radītāja, bet Kunga... Un sekojot šai ''mācībai'', nav ne par ko jābrīnas. Nav jādomā par ledusskapi, kā saka Leonards. Jo Kungs taču teicis – ''Kam ir, tam taps dots, bet kam nav – no tā taps ņemts...''

Bet es esmu kungs. Esmu, jo cienu sevi, un cienu apkārtējos. Es nevienu neierindoju kalpu kārtā, bet cienu visus kā kungus, kamēr vien katrs pats nepasaka ka ir kalps. Es nesaucu neliešus par kungiem, jo necienu viņus. Es necenšos meklēt attaisnojumus, bet gan cenšos pilnveidot un risināt. Es negaužos ka dzīve ir slikta – priekš sevis es to veidoju labu, un tikai es pats esmu vainīgs, ja man kaut kā nav vai trūkst.

ES ESMU KUNGS!

Un vēlos, lai visi būtu kungi. KUNGI, nevis nelieši.

1 komentārs - KUNGI...

Komentēt