Mazliet par...
Pēc vakardienas Ukrainas un ASV tikšanās Pasaule sašķēlusies. Tā pat sašķēlusies arī mūsu vietējie iedzīvotāji. Tagad jau konkrēti redzams, kurš ir vatastānas kvēls pielūdzējs, kurš - domājošs, un kurš tik vien spējīgs, kā atkārtot kādu, savam komforta stāvoklim atbilstošu pozīciju.
Kopš 1991.gada tikuši vaļā no Austrumu barbariem, mūs sistemātiski un metodiski vedināja uz to, ka ASV ir Pasaules demokrātijas nesējs, brīvības paraugs, utt., utjp. Lai šo dogmu mazdomājošais apgūtu pilnvērtīgāk, kā piemēru un panaceju mums uzdeva Eiropas Savienību. Un tad nu divos blokos – NATO un ES, mēs veiksmīgi iestājāmies.
NATO pamatā un kopumā vienmēr ir asociēts ar ASV, lai gan uz šo brīdi NATO ir 32. dalībvalstis. Tad kādēļ tomēr NATO = ASV?
Viss vienkārši – ASV ir spējusi sevī apkopot lielāko militāri industriālo ražošanas kompleksu. Kā? Vēsture sākas no Otrā pasaules kara laikiem, kad ASV teritorijā praktiski nenotika karadarbība, ASV ražošana netika pakļauta bombardēšanām, kas tai ļāva attīstīties, un veiksmīgi pastāvēt pēckara periodā, kad Eiropa praktiski bija izpostīta. Radot NATO, ASV kā sabiedrotais, balstoties uz statūtiem solās apgādāt visas NATO valstis ar nepieciešamo bruņojumu. Un tas strādā. Tas strādā tā, ka Eiropa savu militārtehnisko ražošanas kompleksu (MRK) praktiski neattīsta, balstoties tikai uz katras valsts iespējami sev nepieciešamo. Pēc 1990.gada, kad sākās vērienīga NATO paplašināšanās uz SEPP blokā ietilpušajām valstīm, bet 90'to gadu beigās uz bijušo PSR valstu rēķina, ASV militārtehniskais kompleks piedzīvoja superizaugsmi. Tikai ar niansi, ka kopš 1949 gada, bija aizmirsies, un rakstāmgaldu atviktnēs pazudis tas, ka ASV MRK nodrošina visu dalībvalstu informatīvo un tehnisko nodrošinājumu, kas transformējās sākumā uz dalībvalstu iemaksām NATO, kam jāsastāda 2% no katras dalībvalsts IKP, bet vēlāk pilnvērtīgs bizness, kur viena valsts pērk otrā saražoto. It kā jau viss kārtībā, par velti nekas nekur nerodas, bet..., tas ir pa lielam ASV ienākums. Pluss visam, uz NATO rēķina attīstītais MRK dod iespējas ASV tirgot savus ieročus, dot tos pa velti, sev draudzīgām, vai izdevīgām valstīm.
Šobrīd, kad risinās pilna mēroga karš Ukrainā, arī Ukraina lika uz ASV MRK. Un kamēr pie varas ASV bija demokrāti, tas +/- noritēja tā, kā tam jānorit, ar dažādām gan atsaucēm un liegumiem. Tagad, kad pie varas ASV ir Republikāņi, ''labdarība'' acu mirklī beidzas. Un daudziem tas ir nesaprotami – kādēļ. Atbilde vienkārša – Republikāņi vienmēr ir bijuši MRK pusē un balstījuši to. Līdz ar to, Trampa paziņojumi par kara izbeigšanu ir prasts blefs, jo tieši ASV šis karš ir maksimāli izdevīgs. Tā pat, kā bija izdevīgs karš bijušajā Dienvidslāvijā, Tuvajos un Tālajos Austrumos, u.c.. Visi ASV vārdi par mieru pasaulē ir tikai un vienīgi blefs. Pie kam ja Pasaulē tiešām iestājas miers, tad kā likums, notiek kāds konflikts, kur rezultātā jāiesaistās it kā ASV. Kāpēc ''it kā''? Tāpēc ka visus savus konfliktus pēc Vjetnamas ASV pārceļ uz NATO pleciem. Kādēļ? Tādēļ, ka ASV ļoti labi atceras, cik liels bija sarūgtinājums pēc Kubas un Vjetnamas, un ko nozīmē zaudēt. Savukārt tad kad iesaistīts NATO, ASV neko nezaudē, jo ja kas – vainu sadala visas NATO dalībvalstis. Jo ja skatās no tīri militārā aspekta – ASV vienpersonīgi nav uzvarējušas absolūti nevienu karu. Toties veikli militāros konfliktos ievilkuši NATO. Kaut vai 2009.gada 11.septembra notikumu rezultāts, kad ASV inicēja Vašingtonas līguma 5. pantu. Aritmētika vienkārša kā 2x2.
Tā pat atcerēsimies Otro Pasaules karu. ASV līdz pēdējam atteicās tajā piedalīties. Pat lendlīze bija bizness, kurā gan Staļins ASV uzmeta. Un ja Japāna nebūtu uzbrukusi Havaju salām, kas atrodas ASV protektariātā, domāju ka ASV tā arī nebūtu iesaistījusies Otrā pasaules kara gaitā, vai būtu to izdarījusi 1944 gadā, kad praktiski bija skaidrs kara iznākums. Un ne vairāk, ne mazāk. Viss pārējais ir lirika, ko dažā sabiedrībā sauc par diplomātiju.
Šobrīd Trampa izteicieni un uzstādījumi t.s. ''miera'' nodrošināšanai nav nekas vairāk, kā vēlme kārtējo reizi novājināt Eiropu, uzkundzēties Ukrainai un iegūt drīgos izrakteņus uz lēta darba spēka rēķina, bez savas dabas piesārņošanas. Tieši šī iemesla dēļ ir izstrādāts Ukrainai nepieņemams ''miera plāns'', tieši tādēļ vakardienas sarunas bija tādas, un ne savādākas. Jo ja ASV reāli būtu ieinteresēta mierā, tad sarunas būtu no kompromisu un izpratnes viedokļa. Šajā gadījumā visa ASV augstāko amatpersonu retorika vēsta – mums miers nav vajadzīgs, mums vajag karu, jo tā ie mūsu peļņa. Tagad ASV saka, ka drīzumā apturēs visas piegādes, un anulēs visus Baidena un demokrātu parakstītos palīdzības dokumentus. Kādēļ? Tādēļ, lai Eiropa, kurai tagad jāuzņemas Ukrainas apgāde, pirktu no ASV MRK bruņojumu, un dotu to Eiropai, pie kam ASV var diktēt, kur un kā šo bruņojumu atļauts izmantot, lai karu pavilktu garumā. Savukārt, ja palīdzību vēlēsies sniegt NATO, tad ASV viegli to varēs noraidīt ar savām veto tiesībām. Jeb kurā gadījumā ASV sev ir radījusi izdevīgus nosacījumus, un vismaz šos četrus gadus centīsies tos noturēt. Arī šeit jautājums – Kādēļ, un atbilde ļoti vienkārša – ASV ārējais parāds jau vairākkārtīgi pārsniedz visas saprāta robežas, un ASV jau sen būtu defolts, ja vien Dolārs, ko mākslīgi uztur ASV centrālā banka, nebūtu kaut vai no tās pašas Eiropas uztaisīts par neatņemamu un neatraidāmu valūtu. Bet uz šī kara rēķina, un iepriekš minētajiem argumentiem, ASV ir iespējas uzlabot savu finanšu stāvokli, un uz nākamajām vēlēšanām Republikāņi ietu ar – ''redz kā mēs paceļam valsti''. Ja ar šiem argumentiem ir par maz, tad padomājiet, kādēļ ASV izstājas un slēdz starptautiskas institūcijas, kur ASV bija izdevumi. Kādēļ Trams agresīvi un rupji ''uzbrauca'' ar draudiem Brazīlijai, kura atļāvās ieminēties par BRIX?
Un kamēr slinkā Eiropa, kas labu laiku paļāvās uz ASV ''palīdzību'', kamēr pakļāvīgā Eiropa, kas locās katra priekšā turpinās šādu savu politiku, tikmēr ASV centīsies diktēt savus noteikumus. Kamēr Makrons, Stāmers un citi brauks ASV nolūgties, tikmēr karš turpināsies. Pie kam, ja ASV ar Ukrainu būs par maz, viņš droši atdos saplosīšanai arī Austrumeiropu. Jo ASV no tā necietīs, viņa ir aiz okeāna, un tas viņus mierina. Un ne velti Tramps kā uzpūtīgs tītars uzbruka Zeļenskim cenšoties tam norādīt, lai Zeļenkis nestāstot to, kas var notikt. Jo Trampam nav izdevīgi, ja ASV pilsoņi uzzinās, ka okeāns, kuru viņš pats uzsver, kādā brīdī var nepalīdzēt. Tieši tādēļ Tramps savā retorikā izmanto Putina jau sen izspēlētās kārtis par mistisko ''trešo pasaules karu'' ar kodolieročiem.