Rozā zilonītis....
Kādreiz bērnībā bija tāda spēlīte – kad kāds kaut ko jautā, viņam atbild:'' Labi vien ir, bet tu nopērc rozā zilonīti pudelē...''. Un tā uz katru teikumu, katru jautājumu, katru ierosinājumu. Pēc kāda laika oponents ir novests līdz ''baltajām pelītēm''.
Ko
es ar šo domāju? Šodien ''rozā zilonītis'' arī ir jāprasa.
Tikai vairs ne kā ''zīlonītis'', bet gan atbildība par vārdiem.
Un ja bērnībā ar ''zīlonīti'' varējām draugus nokaitināt, un
bieži rezultātā panākt savu, tad tagad mēs ļoti, ļoti
baidāmies prasīt ''atbildību par vārdiem''.
Šodienas
realitāte – nākamajā dienā pēc vēlēšanām vesela kaudze
mietpilsoņu ''taurē'' pilnā balsī par priekšvēlēšanu laikā
deputātu izteikto solījumu nepildīšanu. Un tāda ''taurēšana''
notiek līdz pat nākamajām vēlēšanām. Lūk, cik spējīga ir
tauta. Nē, ne visi... Bet lielākā daļa, diemžēl. Sākot no
attiecībām ar savu priekšnieku, beidzot ar pašrocīgi vēlētiem
deputātiem.
Parasti
tauta tik vien zin, kā nīgri klusēt, ciniski saukt deputātus par
zagļiem, un jebkuru citu, kam kaut cik ir vara, zākāt un zākāt...
Bet ko viņi paši darījuši, lai tā nebūtu? Vai kāds no viņiem
ir palūdzis priekšniekam, inspektoram, prokuroram, deputātam,
ministram lai kāds no viņiem tad, kad nav izpildīts darbs, viņu
tiešais pienākums, solījums – nopirktu ''rozā zilonīti''? Nē!
Jo drosme pietiek tikai burkšķēt pie virtuves galda.
Tomēr
ir daži, kam nav bailes. Un tad, tieši tā pat kā bērnībā,
konkrētie ''amatnieki'' tiek novesti līdz ''baltajām pelītēm''.
Policija, prokuratūra cenšās atrakstīties, bet kad arī tas
nelīdz – bieži sāk draudēt. Un tomēr ja viņiem uzstāj ar
''zīlonīti'', tad nereti notiek brīnums, un šie sāk reāli
strādāt. Galvenais neatlaisties. Tā pat ar dažām amatpersonām.
Tas pats ar dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.... Bet diemžēl, ar
pašrocīgi vēlētajiem deputātiem nez kādēļ to darīt
baidamies. Bet tas ir tik vienkārši – aiziet uz konkrētas
partijas biroju, reģionālo nodaļu, un .... - ''nopērc rozā
zīlonīti pudelē''.... Un no pieredzes saku – izdodas.... Viss
izdodas! Un jautājumi nonāk izskatīšanā.
Bet
diemžēl... Nav daudz tādu drosmīgo. Bet ja kaut vai katrs trešais
vēlētājs ietu un savu ''rozā zīlonīti'' prasītu, viss arī
izdotos. Un nevajag ne piketus, ne streikus.... Vismaz kamēr
''amatnieki'' nav vēl novesti līdz ''baltajām pelītēm''. Bet kad
kondīcija sasniegta – lūk tad var arī vēl kādu streiku
saorganizēt, vai piketu. Un brīdī, kad kārtējais deputāts iet
garām – palūdziet ''nopirkt rozā zīlonīti pudelē''...
Redzēsiet, ka tas strādā simts reizes labāk, nekā burkšķēšana,
apsaukāšanās par zagļiem, utt.
Nopērciet
rozā zīlonīti pudelē...