Vīruss un drošība.
Pagājušā gada beigās Latvijā atsevišķas drošības iestādes sāka atklāti runāt par valsts drošību. Rezultātā parādījās trīs pamata nostājas – vieni uzskatīja, ka valsts ir drošībā, otri – nav drošībā, trešie – sabiedrotie mūs izglābs. Un šodien Latvijā ''ieradies'' vīruss. No valsts drošības nav ne smakas. Pēdējās dienās vīrusa izplatība kļūst ģeometriska. Un ir aizdomas, ka tas ir tikai sākums, un nākamnedēļ mūs ''sasniegs'' patiesais apjoms, kad izkristalizēsies tie, kas līdz pēdējam ceļoja, un neņēma vērā visus brīdinājumus.
Patiesībā, mūsu tautai jau no seniem laikiem modē izklaide – ''ar mani jau tā nenotiks''. Un kā rāda pieredze – tieši ar tiem, kas visvairāk tā izklaidējas, ar tiem tā arī notiek. Pluss visam ''apzinības'' līmenis. Es jau vairākkārt esmu minējis, ka no visiem pie mums inficētajiem ar COVID-19, 49% ir vainīgi paši, 50% ir šo pirmo ''apzinības'' rezultāts, un tikai 1% ir tiešām nejauši inficētie.
Nu bet atpakaļ pie valsts drošības. Ja uz visu šo situāciju skatās no citas prizmas, tad šo brīdi var salīdzināt ar savdabīgu ''bakterioloģisko karu''. Ja kāds nezin, tad tas ir tāds savdabīgs modernā kara vešanas paņēmiens. Tomēr šoreiz neapspriedīsim iespējamās sazvērestības teorijas, bet gan apskatīsim cik droši ir kopumā, un kā reaģē valdība.
Tātad – 2019.gada decembra beigās no Ķīnas pienāca pirmie signāli par šo vīrusu. Eiropa vēl dzīvoja bez bēdu. 2020.gada janvāra beigās parādijās ziņas, ka vīruss ''uzradies'' Itālijā, un diezgan ātri izvēršas. Tad Irāna, un ''aizgāja jūriņā''. Tas, ka vīruss nonāks līdz Latvijai, bija tikai īsa laika jautājums, bet iepriekš minētā izklaide kā vienmēr ņēma virsroku. Arī valdība un drošības iestādes neko nedarīja.
2020.marts – Latvijā pirmie inficētie. Veselības ministrija (VM) sāk ''dalīt'' rekomendācijas, bet reāli neko nedara. Valdība un Saeima aizņemta ar neveiksmīgo reģionālo reformu. Inficēto skaits pieaug. Atbildīgo institūciju darbība – nulle. Un tikai tad, kad inficēto skaits sasniedz 25. un vairāk, kad kaimiņrepublikas nāk klajā ar radikāliem soļiem, tikai tad ''pamostas'' arī mūsu valdība. Un ko mēs secinām? To, ka valsts vīrusa uzliesmojumam reāli nav gatava. Tanī skaitā arī medicīnas iestādes. Un nu jau marts pusē, un 60.inficētie. Tagad valdība un Saeima domā – kā ierobežot vīrusu, kādus soļus spert. Vai nav mazliet par vēlu?
Dažas dienas atpakaļ man parādīja kādas medicīnas iestādes i nstrukciju, kā uzģērbt, un kā novilkt spectērpu. Ideāls murgojums. Būtu mana teikšana – es to cilvēciņu, kas šādu sacerējumu radīja, padzītu no medicīnas tik tālu, lai nekad pat domās tai netuvotos. Tanī pat laikā atkal jau redzams, ka civilā aizsardzība latvijā ir zem kritiskā līmeņa, ja pat šādas instrukcijas nekur nav pieejamas, un tās ''jādzejo'' absolūtiem diletantiem. Jāpiemin, ka rīkojoties pēc šīs instrukcijas, līdz brīdim, kamēr persona novelk spectērpu, ir inficējusies vismaz 90.reizes. Un tas liecina par valsts drošību.
Kad kaimiņrepublikas slēdza savas robežas, pamodās arī mūsu varas – sak mums ar jāslēdz. Jautājums – priekš kam, ja kaimiņi to jau izdarīja? Ķeksīša pēc? Un arī tas liecina par varas kompetenci drošības jautājumos. Brīdī, kad daudzas Eiropas valstis slēdz savas robežas, ''pamodās'' arī mūsu Ārlietu ministrija, un sāka organizēt evakuācijas un repatriācijas transportus un ''koridorus'', kā rezultātā īsā brīdī no vīrusa skartajām valstīm Latvijā atgriezās ļoti liels skaits valsts piederīgo. Un lidostās, ostās, utt., nekādu sanitāro normu. Kā man teica cilvēki, kas atgriezās no Nīderlandes – tur lidostā ik pēc piecpadsmit minūtēm notiek visu virsmu dezinfekcija. Tanī pat laikā Rīgas lidostā daži stendi ar rokas dezinfekcijas līdzekļiem un viss. DROŠĪBA...
Vai valdības rīcība nodrošina valsts drošību. Viennozīmīgi nē. Pat Saeimas ārkārtas sēdē, par ārkārtas stāvokļa ieviešanu un soļiem infekcijas ierobežošanai deputātu kungi spriež par to, kas būs, kad vīruss būs uzvarēts, un kā celt ekonomiku. Bet ne vārda praktiski par to, kādus mērus pieņemt, lai ierobežotu iespējamu tālāku inficēšanos.
Lai nu kā, bet patreiz tik tiešām, salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijā inficēto skaits nav tik liels. Vai bija iespēja samazināt arī to? Jā bija. Vai valdība pieņēma kādus soļus, lai to izdarītu? Nē nepieņēma. Viss, ko valdība paveica – izsludināja ārkārtas stāvokli ar nenosakāmiem un nesaprotamiem pasākumiem, un palūdza cilvēkus pašizolēties, lai gan uz šo brīdi jau bija skaidrs, ka šāda ''pašizolācija'' notiek tikai kādiem padsmit procentiem tiešām apzinīgu personu, kamēr pārējie pat nekautrējas lielīties ar to, kā neievēro šādu ''pašizolāciju''. Un neviens praktiski to nekontrolē.
Valdība cīņai ar vīrusu un sekām it kā ''izdalījusi'' vienu miljardu EUR. Domāju, ka ar šādu summu varēja noīrēt piemēram Arēnu Rīga, Skonto halli, Ķīpsalas izstāžu halli, un tur izveidot karantīnas zonas, kur ar autobusiem nogādāt visus, kas ierodas no vīrusa skartajām valstīm. Četrpadsmit dienu karantīna – nav vīrusa – lūdzu uz mājām, atklājas vīruss – prom uz stacionāru. Viss. Ātri un lēti un viss vienā vietā. Kas notiek tagad? Vīruss gandrīz pa visu valsti. Pašizolācija un pašapzinība tikai mazai daļai no visiem.... Izlasot šo, atradīsies tie, kas sāks bļaut par demokrātijas principiem, par cilvēku brīvībām, utt. Bet varbūt pirms tam ir vērts izlasīt mūsu Satversmes 116.pantu? It sevišķi tiem, kuri devās savos ceļojumos marta sākumā, kad vīrusa izplatība bija jau plaša un skaidra.
Varētu vēl un vēl norādīt uz trūkumiem un neizdarību, bet tad sanāktu vesela grāmata.
Mēs paši esam atbildīgi gan savā priekšā, gan citu. Tomēr nez kādēļ atrodas tādi, kuriem pāri visam ir otrā izklaide – ''man nospļauties uz citiem...''. Un izskatās, ka vara tos atbalsta, jo neko nedara.
Kā teica man tuvs cilvēks – ''šis vīruss civilizāciju neiznīcinās, bet prātus pamainīs, ekonomikas pagraus...'' Un tie ir patiesi vārdi.
Cerēsim, ka prāti mainīsies ātri, un ka viegli tiksim pāri šai likstai.
Cerēsim, ka prāti pamainīsies arī tiem, kas tieši atbildīgi par valsts drošību.
Un galvenais – būsim apzinīgi.
Paldies visiem, kas lasa, un īpašs paldies tiem, kas mani atbalsta.