Partizānu karš.
Nesen presē izskanēja AM paziņojums, ka Latvijas iedzīvotājus mācīšot partizānu kara vešanas mākslai. Tas tam, lai militāras agresijas rezultātā , Latvijas iedzīvotāji patstāvīgi mācētu pretoties agresoram. Pirmie metodiskie norādījumi parādīšoties kaut kad ap rudeni.
Plāns visnotaļ interesants. Varētu pat teikt apsveicams. Tādai nelielai valstij kā Latvijai, ļoti noderīgs ir vispārējās aizsardzības modelis, kad agresijas gadījumā katrs šīs valsts iedzīvotājs bez speciālas mobilizācijas ir spējīgs, un galvenais zin kā – aizstāvēt savu valsti, savu dzimteni. Līdzīgi, kā tas ir Izraēlā.
Tomēr visā šajā epopejā ir viens atslēgas vārds – ''mācīs''. Un šeit sākas jautājumi. Pirmais – kurš būs mācītājs? Jo lai mācītu, ''skolotājam'' pašam ir jāzin mācāmais priekšmets. Varētu mācīt kāds, kurš šādu karu pats izgājis, bet diemžēl šādiem ''skolotājiem'' šodien jau ap deviņdesmit. Tie kas jaunāki, var būt tikai teorētiķi.
Kas tad ir partizāns?
Partizāns - cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā ienaidnieka aizmugurē kara laikā vai okupācijas režīma apstākļos. Latvijā partizānus sauca arī par mežabrāļiem.
Viss tā arī ir. Tikai... lai cīnītos ienaidnieka aizmugurē, un vēl pie tam okupētā teritorijā, ar vienkāršu apmācību vien nepietiek. Partizānu karš sevī apvieno gan vispārējas militāras operācijas, tā arī speciālās operācijas, diversijas, sabotāžu, propagandu... Nepietiek mācēt apieties ar ieroci. Ir daudz un daudz citu faktoru, kurus nevar iemācīt.
Modelējam situāciju. Kāds agresors iebrūk valstī. Izmantodams pārsteiguma efektu, tam izdodas okupēt daļu valsts teritoriju. Kaut kur pa vidu, tā virzīšanās uz priekšu palēlinās, vai apstājas, bet uz laiku. Pretim agresoram ir nostājusies armija, zemessardze, NATO spēki, kuri dislocēti valstī. No vēl brīvās teritorijas tiek mobilizēti visi cīnīties spējīgie un tā saucamie rezervisti. Un te viss skaidrs. Bet kas notiek okupētajā teritorijā? Agresors noteikti nesēž rokas klēpī salicis. Pirmais ko tas darīs, centīsies izskaust visus, kas var organizēt pretestību, kā arī tos, kas var radīt pretestību individuāli. Nākamais solis – visi, kas atbalsta pretošanās kustību. Un kā likums, šīs agresora darbības parasti ir ātras un nežēlīgas. Un lai tam visam varētu pretoties, ir jābūt ātrai, operatīvai un organizētai pretdarbībai. Tad kā noritēs šis ''partizānu karš''?
Partizānu kari ir bijuši visu karu sastāvdaļa. Bet pirmo reizi skaļi par partizāniem sāka runāt 1812.gada karā. Vēlāk, šāda cīņa kļuva par neatņemamu stratēģisku risinājumu. Pie šāda risinājuma nonākusi arī mūsu AM. Lielākais partizānu karš saistās ar otro pasaules karu, pie kam no visām karojošajām pusēm. Tomēr, lai partizānu karš būtu veiksmīgs, nepietiek ar gribēšanu, teorijas mācīšanu. Lai partizānu karš būtu veiksmīgs un ilgtermiņā, tā pamati jābūvē vēl miera laikā.
Pirmām kārtām, katrā rajonā jābūt cilvēkam, kurš x-stundas brīdī varēs ātri saliedēt ap sevi kaujasspējīgu vienību. Tā pat jābūt atstrādātiem sakaru kanāliem, jo jārēķinās, ka vispārējie sakaru kanāli – telefons, mobilie sakari, internets var nedarboties. Noformētajai vienībai ir jābūt ieročiem. Daļu sākumā aizstās mednieki, bet jāsaprot, ka mednieku ieroči pret modernajiem kaujas ieročiem ir ārpus konkurences. Līdz ar to ir skaidrs, ka vēl miera laikā jābūt izveidotām ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, sakarlīdzekļu glabātuvēm, pie kam tām jāatrodas vietās, kas zināmas tikai atsevišķiem cilvēkiem, ir grūti pieejamas, bet viegli apgūstamas nepieciešamības gadījumā. Tā pat šajās glabātuvēs jāuzglabā noteikts daudzums sausās pārtikas, kuru glabāšanas termiņi parasti ir ļoti gari. Jābūt sagatavotām iespējamajām mītnēm un pagaidu mītnēm.
Lūk īsumā tas, kas būtu jādara AM. Bet partizānu kara taktiku iemācīsies katrs pats, jo atšķirībā no regulārajiem militārajiem spēkiem partizānu kara taktika ir IMPROVIZĀCIJA. To nevar ierāmēt vai reglamentēt. Ir vēl vesela rinda dažādu nianšu, kuras varētu ilgi un dikti aprakstīt, bet to ne šeit.
Redzēsim, kādu tad metodiku izstrādās uz rudeni AM, un kā noritēs šīs mācības. Iespējams, ka tad būs konkrētāks temats kuru apskatīt sīkāk.
Šoreiz viss. Paldies maniem atbalstītājiem. Jūsu atbalsts ir nenovērtējams, savukārt man ir skaidrs, ka jums šīs tēmas ir interesantas.