Teorija sestā - DOGO
Šis būs raksts par suņu barību un sazvērestības teoriju ap to.
Vēlos uz reiz darīt zināmu, ka šis raksts nav pasūtījums, un par to nav maksāts. Tas ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis.
Latvijā ir labi zināms skandāls, ka suņu sausā barība DOGO ir it kā izraisījusi totālu megaesophagus (barības vada paplašināšanās) epidēmiju. Tagad gan tas pieklusis, un izskatās, ka vairs janu epidēmisku saslimšanu vairs nav. Vai tādēļ, ka ''Tukuma Straume'' beigusi ražot DOGO? Nē... Tas viss noticis kādu citu iemeslu dēļ.
Viss skandāls tā tīri nejauši sakrita ar brīdi, kad ''kāds'' nejauši ''izteica vēlēšanos'' privatizēt, vai iegādāties Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumus. Arī šis skandāls apklusis, bet šī skandāla rezultāts – bankrots Daugavpils graudu elevātorā un vēl dažos saistītos uzņēmumos. Iespējams, ka arī ''Tukuma Straume'' bija šajā sarakstā, bet.... Nu nekas nesanāca. Ja kādam jautājums, kāds tur sakars, tad atbildēšu – pasaulē ļoti izplatīta reiderisma shēma – iesākumā kompromitē ražotni, tas samazina tās cenu līdz minimumam, vai pat noved līdz bankrotam, pēc kā uzņēmumu nopērk par ļoti zemām cenām. Tātad lūk kur sazvērestības pirmais posms.
Lai kompromitētu ''Tukuma Straumi'', tiek izmantoti vetārsti, kuri lielāko tiesu pat nenojauš, ka viņus izmanto negodīgi. Tomēr patreizējā brīdī tieši viņi ir vainīgie, bet patiesie skandāla cēlāji pagaisuši miglā.
Tagad par pašu sauso barību. Man daudzi oponēja, sakot ka jā, saslimšana ir no barības DOGO. Un zināmā mērā es šim apgalvojumam piekrītu, tikai izsaku to šādi - ''... jā, saslimšana ir no barības.''. Bez DOGO. Papētot saslimušos, izrādās, ka tie pamatā ir pilsētās dzīvojošie, bet ja ārpus pilsētas – tad suņi tikuši turēti vai nu pie ķēdes, vai arī voljeros, vai ierobežotos piemājas pagalmos. Pamatā šī slimība skar vācu aitu suņus, labrodorus, rotveilerus. Sugas, kas savā pamatā ir diezgan paslinkas, un ar kurām ir jādarbojas, nevis jāļauj augt pašplūsmā. Kas attiecas uz sauso barību, tad šāda barība jau pēc noklusējuma nav suņa dabīgais barības avots. Šāda barība ir cilvēka izgudrojums lai kultivētu savu slinkumu. Jā, varbūt šī barība ir pilnvērtīga, ar minerālvielām un barības vielām. Tomēr, kā tad tā darbojas. Suns pamatā šo barību rij veselu, īpaši necenšoties to sakošļāt. Tālāk šī barība nonāk suņa horizontālajā barības vadā, kas ir pietiekoši garš. Barība pa to līdz kunģi tiek padota barības vadam sašaurinoties. Bet ja šī sausā barība paliek barības vadā? Tad tā iekšējā mitrumā sāk briest tieši barības vadā, un tādā veidā veidojot ''kabatas'', kas savukārt arī ir par iemeslu tālākai slimībai. Lai tas nenotiktu, sunim jākustās, jo tieši kustībā notiek arī barības vada sašāurināšanās un atbrīvošanās no pārtikas tajā. Nē, nevajag skriet, lēkt... pietiek ar parastām kustībām, riksīti. Paskatieties, ko dara vilki savvaļā, kad ir paēduši... Tie priecājas un dauzās. Ko dara jūs pilsētas suns? Paēd un iet gulēt. Ko ēd vilks? Gaļu! Ko ēd jūsu pilsētas suns? Sev nepiemēroto sauso barību!. Kurš vainīgs, ja suns saslimst? DOGO? Nē! Jūs, kas savā slinkumā pēc noklusējuma esat nolēmuši savu mīluli ciešanām. Un DOGO barībai ar to nav nekāda sakara.
Vai tomēr ir? Un jāiebrien absurdā. Jā, DOGO barībai ir vistiešākais sakars ar šo slimību, jo tā ir sausā barība. Šeit atkāpjoties no apgalvojumiem jāpievēršas elementārajam mārketingam. Liets būtība ir tāda, ka DOGO sausā barība ir vienīgā pieejamā barība cenas ziņā Latvijā. Un masveidā pieejamā, jo ir nopērkama praktiski katrā veikalā, ko nevar teikt par citām barībām, kas jāpērk specializētajos Zoo veikalos vai veterinārajās aptiekās. Lūk kur patiesais cēlonis. Lūk kur visa ''sazvērestība''.
Nobeigumam. Man vienmēr ir bijis suns. Pamatā vācu aitu sugas suņi, jo tā ir mana mīļākā suga. Un visi viņi ir arī (!!!) ēduši sauso barību, bet pēdējie ēd tikai ''Tukuma Straumes'' produkciju. Tomēr ir kāds bet... Sausā barība manam sunim ir tas pats, kas man cepumi – jauks papildinājums ikdienas maltītei, jo pamatbarība viņam ir dabīga. Otrkārt suns katru dienu izskaraidas pēc sirds patikas, jo nedzīvo pilsētas vai piepilsētas ierobežojumos, un nav pieslēgts pie ķēdes, vai iesprostots voljerā. Un vēl nevienam manam sunim nav bijušas pat aizdomas uz megaesophagus. Ir bijušas citas kaites. Kā jau dzīvai radībai.
Lūk tāds ir mans personīgais viedoklis. Visās šajās saslimšanās vainīgi pēc manām domām ir suņu saimnieki, kuri uzskata, ka pastaiga pāris stundas no rīta, un tik pat vakarā sunim ir pietiekoša, un visā pārējā laikā tam jāguļ pie saimnieka kājām. Tā pat vainīgi ir tie, kas sešās simtdaļās savu māju pagalmos uzskata, ka tādi lieli suņi ir ''pietiekoši'' daudz izskraidījušies, jo viņi taču dzīvo ''brīvībā''...
Jācer tikai, ka šī sazverestības teorija pārvērtīsies loģiskā skaidrojumā, un vairs nebūs tikai teorija....
Bet tas atkarīgs no mums un spējas loģiski domāt, nevis slimi uztvert tikai kāda tīši izplatīto vienpusējo uzstādījumu.