Latvijā ir četri gadalaiki. Kalendārais gads sākas un beidzas ar ziemu. Bet ja ir ziema, tātad ir arī sniegs. Protams, ka ja tic kādai citai sazvērestības teorijai, kas stāsta, ka ''globālā sasilšana rada klimata izmaiņas, kā rezultātā Planēta sasilst...'', tad sniega periodi Latvijā kļūst arvien īsāki. Tomēr neskatoties uz visu – tie vēl joprojām ir. Daudzi jautās – bet kur ir sazvērestība?

Visā savā pamatā sazvērestības kā tādas noteikti nav. Drīzāk jau ir korupcija, shēmošana, noziedzīga rīcība. Latvijas ceļi un ceļu būve ir laikam jau noziedzīgākā un afērām bagātākā nozare, kurai seko nekustamo īpašumu būvniecība, un citas nozares. Tomēr tā kā visu šo noziedzību tiesībsargājošās iestādes ''neredz'', tātad tās laikam jau nav pierādāmas, līdz ar to visas durvis vaļā sazvērestības teorijai.

Tātad sniegs. Sniegs ceļus padara grūti izbraucamus, veido avārijas situācijas. Lai tas nenotiktu, ir organizācijas, kam uzticēta ceļu kopšana ziemā. Valsts ceļiem līdzi seko LCU (Latvijas ceļu uzturētājs), pašvaldību ceļu kopšana ir konkrētā novada un pilsētas problēma, tilti savukārt attiecas zem ''Latvijas tiltu'' aizbildniecības. Pluss visam pēc iepirkumiem tiek deleģēti privāti uzņēmumi. Un te nu sākas....

Katru gadu jau augustā un septembrī visas atbildīgās institūcijas un organizācijas medijiem un sabiedrībai ziņo, ka ''ziemai gatavi'', bet tiklīdz ziema atnāk, tā izrādās, ka tā ''atnākusi'' negaidot. Oktobra beigas, novembris, kad parādās pirmie sali, bet sniega vēl nav, latvijā sākas ceļu ''iesālīšana''. Tas tāds process, kad ceļu uzturētāji bez īpašas vajadzības kaisa sāls – smilts maisījumus, vai laista ceļus ar sāls šķīdumu. Pie kam bieži tādos apjomos, ka asfalts kļūst balts. Rezultātā tiek bojāts pats segums, automašīnas, gājēju apavi, apkārtējā zaļā zona, koki. Toties janvārī, februārī, kad uzsnieg sniegs, visi ''ceļu sakopšanas'' darbi apstājas. Pilsētu ielas neizejamas un neizbraucamas. Uz ceļiem neredz nevienu ceļu kopšanas tehniku. Toties ar pavasara iesākšanos, kad sniegs dabīgā ceļā nokūst, sākas pašvaldību un valsts institūciju atskaites par to cik daudz visa iztērēts un galvenais – PĀRTĒRĒTS!!!. Un viss ir kārtībā, jo neviena kontrolējošā iestāde nekādus pārkāpumus nesaskata, pat neskatoties uz to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju visu ziemu regulāri sūdzas par netīrītajiem ceļiem. Tā pat par to ziņo mediji. Vēl vairāk – par to liecina satiksmes negadījumu lielais skaits un šo negadījumu raksturs. Bet nekā... Viss ir vislabākajā kārtībā. Līdz ar to – sazverestības teorija, jo patiesība nesaskan ar PATIESĪBU.

Pavasaris. Latvijā ir gandrīz lielākais grants seguma ceļu garums. Pēc ziemā netīrītā sniega, kas pavasara saulē kūst, grants seguma ceļi ''rūgst'' un kļūst atkal jau neizbraucami. Daži tādi ceļi tiek pat oficiāli slēgti. Problēma visiem zināma, bet nekas netiek darīts, lai šīs problēmas nebūtu. Tas pats notiek ar asfaltētajiem ceļiem, kuri sākumā pēc sālīšanas, tad pēc netīrīšanas sāk plaisāt un brukt. OK, bedrītes tiek ''aizlāpītas''. No gada uz gadu, līdz ceļš kļuvis sliktāks pat par grants seguma ceļu, lai gan visās kartēs un dokumentos tie atzīmēti kā ''melnā'' seguma ceļi.

Neoficiāli, ko zin liela daļa iedzīvotāju, bet ne tiesībsargājošās un kontrolējošās institūcijas, ir skaidrs, ka ceļu patiesā nozīme Latvijā – naudas atmazgāšana. Latvijā 1m2 melnā seguma maksā gandrīz uz pusi dārgāk, nekā daudzās citās ES valstīs, bet ceļu stāvoklis ir septiņas reizes sliktāks...

Shēma tik prasta, kā pirmās klases matemātikas uzdevums. Konkrēts pasūtītājs pasūta ceļa posma remontu. Ceļu būves uzņēmums dubulto tāmi, kas pilnīgi ''oficiāli'' iziet caur visiem iepirkuma labirintiem, un kur kārtējo reizi neviens ''kontrolējošais'' NEKO neredz. Kad pasūtītājs apmaksā tāmi, ''uzcenotā'' daļa, kā ziedojums atgriežas pasūtītāja ''aizbildniecības'' partijas kasē, bet vēl kāda maza daļiņa caur dažādām ''konsultatīvajām'' kompānijām nonāk konkrētā pasūtītāja tuvāko radinieku bankas kontos. Un neviens neko, jo pēc papīriem viss 100% kārtībā. Neviens nebauda, vai tiešām uz ceļiem izkaisīti, izlieti visi norādītie sāls tonnu daudzumi. Neviens nekontrolē, cik km ''nobraucis'' ceļu tīrītājs, un cik degvielas tas iztērējis, lai gan to nokontrolēt ir vieglāk par vieglu. Neviens nekontrolē cik reizes gadā tiek greiderēti grants seguma ceļi, un vai vispār tiek. Nevienam nav intereses, kādēļ latvijā tik dārgi maksā 1m2 melnā seguma, un kādēļ tas nespēj noturēties kvalitatīvi uz ceļa noteiktos piecus gadus... Bet atskaitēs viss kārtībā. Arī partiju kasēš viss kārtībā. Un nekam nekādas daļas. Grāmatvedībā viss kārtībā, beders uz ceļiem, sniegs un ledus uz ceļiem. TOTĀLA KĀRTĪBA. Ir tikai viens jautājums – kādēļ to redz visi izņemot kontrolējošās un tiesībsargājošās iestādes. Varbūt tādēļ, ka nav signālu no ASV, vai ES, kā tas bija ar naudas atmazgāšanu Latvijas bankās.

Papildus tam visam, kā sazvērestības teorijas pamats rodas arī citi jautājumi. Piemēram, kādēļ LCU un LVC galvgalī atrodas ''vecie'' valdības un parlamenta pārstāvji? Kādēļ atsevišķi ceļubūves uzņēmumi galveno kārt ''uzvar'' iepirkumu konkursos pašvaldībās, kuru galvgalī arī ir konkrētas partijas pārstāvji. Lūk arī visa sazvērestības teorija....