Sazverestības teorija ārpus Latvijas.

13. jan. 2020, Nav komentāru

Skatoties un analizējot notikumus ārpus Latvijas veidojas savdabīgi secinājumi, kurus vairāk var nosaukt par sazvērestības teorijām, jo reālu pierādījumu tam nav, tanī pat laikā uz daudz ko norāda netieša informācija, nepārbaudīti un neoficāli informācijas avoti.

Galvenais jautājums, kas bieži cirkulē arī mūsu vidū – zināmi draudi no austrumiem. Tieši tādēļ daudziem ir prieks par arvien palielinošo NATO karavīru skaitu, par Latgales īpašās vienības izveidi, par ''jauno'' bruņojumu, utt., utt. Tomēr mans uzskats, ka nekādu draudu reāli nav, un tuvākā laikā nav gaidāmi. Kādēļ? Varbūt atbildi atradīsiet šajā rakstā, ja vien pietiek izglītības lai mācētu lasīt, kā arī protams pacietības.

Degošā taiga.

Katru gadu Krievijā deg lielāki vai mazāki apgabali taigas. Iemesls tam ir ļaunprātīga dedzināšana, ''nejaušie'' ugunsgrēki. Tomēr 2019.gadā platības bija ļoti lielas. Un novelt to uz speciāli izveidotām brigādēm, kas braukāja tūkstošus kliometru turp un atpakaļ, bieži pa vietām, kur ceļu nav vispār, lai dedzinātu mežus – liekas aplami. Tanī pat laikā ir kāda nianse, kurai netiek pievērsta īpaša uzmanība. Krievijā ir divi balistisko raķešu poligoni. Poligons šajā gadījumā tiek domāts kā vieta, kurā notiek militārās mācības, šaušana mērķī, jauna bruņojuma izmēģināšana. Krievija ir unikāla dēļ sava lieluma, tādēļ tai nevajag savas raķetes izmēģināt ārus savas teritorijas, kā daudzām citām lielvarām. Ir divas galvenās palaišanas vietas – Murmanskas apgabals, un vladivastokas apgabals. Nu un protams ''nelieli'' poligoni visā Krievijas vidienē. Rezultātā visas vidējā un liela radiusa balistiskās raķetes var izmēģināt arī diezgan slepeni. Bet kā tas varbūt nereti gadās, tad izmēģinājumi ne vienmēr ir veiksmīgi. Pagājušo gadu tam bija labs piemērs Murmanskas apgabalā, kad viena tāda raķete uzsprāga vēl pirms palaišanas, kā rezultātā notika neliels kodolsprādziens, ko Krievija ļoti, ļoti vēlējās slēpt, bet tas nesanāca. Tanī pat laikā noslēpums paliek, cik daudz izmēģinājumu raķetes nokrīt pusceļā – taigā, dēl kurām sākas lielie mežu ugunsgrēki. Tā kā teritorija ir mazapdzīvota, tad saglabāt to noslēpumā nav nemaz tik grūti. Toties ir tūkstošiem nostāstu par ''anomālām'' parādībām virs taigas, NLO, krītošiem ''meteorītiem'', pilnībā ''izmirušiem'' apgabaliem.

Teritorija.

2014.gadā krievija uzsāka ofensīvu Ukrainā, un šo darbību rezultātā krievijai tika pakļauta Krima, vēl līdz šim notiek karadarbība Ukrainas austrumos. Tagad nerunāsim par teritoriālo un etnisko īstenību. Runa ir par krievijas spējām. Kā zinām, tad Ukrainā viss mazliet aizgāja ne pēc plāna, un militārais konflikt lokalizējās, un tālāka tā izvēršana praktiski vairs nav iespējama. Papildus pret krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas ir darījušas savu. Jeb kāda veida dalība jebkādā militārā konfliktā prasa ļoti lielus finanšu līdzekļus. Un Krievijas vairākkārtējā atrašanās ''defolta'' priekšā to tikai apliecina. Un tomēr.... Un tomēr Krievija ir noturējusies. Kā? Un šeit jāskatās uz Austrumiem, konkrēti – Ķīnu.

Kad 2015.gadā krievijā iestākās krīzes augstākais punkts, likās jau ka Krievijas Putina režīms praktiski ir kritis. Bet nekā... Toties atklājās, ka Krievija ir ''izīrējusi'' Ķīnai apgabalus, kas trīs līdz piecas reizes pārsniedz ''atgrieztās'' Krimas teritoriju. Ķīna sāka masveida mežistrādi, un nu jau daudzi Altaja apgabali līdzinās Kazahijas stepēm. Pie reizes 2016.gadā uz mirkli parādījās ziņa, ka Ķīna koncentrē pie Krievijas robežas karaspēku. Interesantākais, ka tas nekur nav pazudis, vai aizvākts. Tā pat klīst informācija, ka vairākās vietās Ķīna ir uzbūvējusi tiltus līdz pusei Amūras upes. Putins Ķīnu apmeklē biežāk, nekā savas valsts atsevišķus reģionus. Un... Krievija normalizē savu ekonomiku. Neskatoeties uz pieaugošajām sankcijām, neskatoties uz to, ka Krievijas ogļūdeņražu produkciju iepērk ar vien mazāk, neskatoties uz gāzesvadu izbūves fiasko. Līdz ar to var secināt, ka Ķīna dotajā momentā dotē Krieviju, pretim ņemot Krievijas teritorijas. Domāju, ka ASV ''muitas tarifu'' karš ar Ķīnu ar nav tikai tas, ko virspusēji mums atreferē mēdiji. Un krievijas teritoriju sagrābšana no Ķīnas puses turpinās. Nu pat Čuvašijā notiek čuvašu sacelšanās pret varu, jo vietējie varas pārstāvji atdod Ķīnas firmām ar vien lielākus zemes gabalus, kuros Ķīna būvē savas rūpnīcas, kurās nodarbina SAVU cilvēkus, un šo rūpnīcu produkcija tiek tirgota Ķīnas tirgos. Līdz ar to vietējie iedzīvotāji tiek izspiesti no savām apdzīvotajām teritorijām. Realitātē notiek nevardarbīga, ekonomiska Krievijas teritorijas okupācija. Un tas viss, lai Putins varētu noturēt savu varu, nevis lai attīstītu Krieviju. Pie tam pēc neoficiālas informācijas, Krievija ir izvedusi praktiski visu Tālo Austrumu kara apgabalu, kurš starp citu bija viens no lielākajiem un spēcīgākajiem militārajiem formējumiem pasaulē. Un tas saprotams – tas tur vairs nav vajadzīgs, jo apgabali visi nonākuši Ķīnas rīcībā. Toties tankus, un citu militāro tehniku no šī apgabala tagad var atrast Ukrainas seperātistu rīcībā.

Līdz ar to praktiski ir secinājums, ka atsevišķu militāro draudu no austrumu kaimiņa nepastāv. Karojot Ukrainas austrumos, Sīrijā un tagad solot palīdzību Irānai, Krievijai nav līdzekļu vēl kādam lokālam militāram konfliktam. Jautājums un ar to saistītā problēma ir citā – cik drošs ir mazais ''koferītis'', kurš atrodas Putina pārziņā, un kas notiks tad, kad Ķīna pilnībā būs ''apmierinājusi'' savu apetīti Tālajos Austrumos, un pārstās dotēt Krieviju? Vai šizofrēniskās paranojas pārņemtais punduris varēs noturēties pret savu psihi, un nesākt ''spaidīt'' pogas?

Lūk tādas šoreiz sazvērestības teorijas.

Cik tajās patiesības? To lai katrs pats lemj atbilstoši savai sapratnei.

Paldies tiem, kas spēja šo izlasīt, kas spēj izteikt savu domu komentāros.

Un kārtējais paldies atbalstītājiem. Pateicoties jums ir stimuls veidot jaunus rakstus.

EP vēlēšanas – iznākums, sekas, pārdomas.

28. mai. 2019, Nav komentāru

Nu tā, kārtējais ''pagrieziena posms'' garām. EP ievēlēts, un nu jau atkal var dzīvot mierīgi, ja vien... Jā, ''ja vien''... Līdz ar to arī šis apraksts. Īsi uzrakstīt neizdosies, tādēļ savas desmit minūtes lasīšanai būs jāvelta.

Eiropa jauna pavērsiena priekšā. ''Vecie'' EP deputāti un frakcijas pēta jaunienākušos, citi kravā čemodānus. Viss notiek. Bet lai tas paliek Briselē. Mums vairāk tomēr interesē Latvija.

Nesen Latvijā notika tā saucamās nacionālās vēlēšanas, kuras atklāti parādīja iedzīvotāju attieksmi pret vecajiemm kojauniešu un komunistu veidojumiem, ko Latvijā daži lepni sauc par partijām. Un nu, pēc pusgada, mēs redzam praktiski diametrāli pretējo ainu. Kas tad nu? Kā deklarē vecie komunisti un komjaunieši – ''tauta esot sapratusi savu kļūdu, un nu attapusies, lai vismaz Eiropas līmenī labotu to, ko sadarīja pusgadu atpakaļ''... Bet vai tā tiešām ir? Vai 33% ir ''visa'' tauta? Vai 33,5% ir tas pats, kas 54,5% Saeimas vēlēšanās? Līdz ar to, kādas tiesības ir bļaustīties par kaut kādu ''mistisko'' vēlētāju uzticību? Daudz bija tādu, kas mudināja cilvēkus ''boikotēt'' šīs vēlēšanas. Kā pamatargumentu minot politiķu ''nepidītos'' solījumus, Briseles uzkundzēšanos, ES līdzību ar PSRS. Ja godīgi, tad arī es 2004.gadā balsoju pret iestāšanos ES. Tomēr, ja reiz tur ''iestājāmies'', tad ir jādomā, kā to izmantot. Kā regulēt notikumus. Tomēr lielākā daļa labprātāk klausa bariņam troļļu, un saņem atbilstošus rezultātus.

Un tagad mazliet sīkāk. Uzliesim tādu aukstu dušu mūsu ''izcilajiem'' politiķiem un ''ekspertiem''.

Sāksim ar tā saucamajiem ''uzvarētājiem'':

''Saskaņa'' – Šeit pirmkārt jāmet ar ķieģeli visiem tiem pseidopatriotiem un pseidonacionāļiem, kas pēdējos trīs mēnešus cītīgi aicināja ''boikotēt'' vēlēšanas. Paldies jums! Jūs esat palīdzējuši ušakoviem, amerikiem un ždanokām ieņemt augsti apmaksātus [tanī skaitā no jūsu nodokļiem] amatus. Bet ja skatās pragmatiski, tad ''Saskaņas'' stabilitāte ir pat apskaužama. Katrās vēlēšanās savus 17% tā saņem. Par ko tas liecina? Par to, ka viņu elektorāts ir vienots atšķirībā no mūsu, kas vēl pluss visam spēj ietekmēties no visādiem boikota musinātājiem. Pie kam šie musinātāji ir pirmie, kas bļauj par kremli, troļļiem un citām tamlīdzīgām lietām. Aizbildinās ar ES nevajadzību u.c. tamlīdzīgām lietām. Un ja vēlēšanās būtu piedalījušies kaut vai tik pat cilvēku cik Saeimas vēlēšanās, tad EP turpmākos gadus savu laiku pavadītu nevis trīs okupantu paliekas, bet gan viena.

''Jaunā Vienotība'' – Absurda teātris. Partija, kas Saeimas vēlēšanās knapi pārkāpj 5% barjerai, tagad ieņem ''PIRMO'' vietu.... Vēlētāji redz esot ''sapratuši''.... Ko sapratuši? To, ka Vievotība, un nav svarīgi kāda – jauna, veca, vidēja, vēl nav iztirgojusi visu Latviju? To, ka pasaule smejas par V.Dombrovska ''veiksmes stāstu'', kuru tas ne tikai nav paveicis, bet pat uzrakstījis. Viss ko ''Lācītis'' ir paveicis – uzaudzējis divus izmērus treknākus vaigus. Ko V.Dombrovskis, Kalniete ir izdarījuši Latvijas labā atrodoties EP un EK? Ko Latvija ir ieguvusi? Zemniekiem pieaugušas platību dotācijas? Ir palielināti kohēzijas fondi? Ir palielinājusies investīciju plūsma? Ir paaugstinātas kvotas zveijniekiem? Kas ticis Latvijai? Latvijai paaugstinājies izbraukušo skaits. Latvijai atbrīvotas papildus teritorijas. Latviju grib izmantot kā izmēģinājuma placdarmu lielāko vēja ģenerātoru uzstādīšanai, lai Latvijas auglīgos Zemgales laukus atstātu kārtējie pilsoņi. Lūk ko pa šiem gadiem panākusi JV. Bet kādēļ tad tā ieguvusi lielāko balsu skaitu? Par to mazliet vēlāk.

Nacionālā Apvienība – ar šiem, tā pat kā ar ''Saskaņu'' – patstāvīgais elektorāts un ''krievu'' bubulis. Arī tiem nekas dižs nemainās. R.Zīle – ''patstāvīgais komisārs'', kuram nu pēc visa jākļūst par prastu EP deputātu, lai priekšroku dotu ''veiksmes stāstam''. Bet padarīto lietu skaits tieši tāds pats kā Vienotībai. Protams, viss vēl var mainīties, jo ''augstie'' vai aukstie komisāri jāvirza valdošajai Latvijas parlamenta koalīcijai. Un te nu politiskajai prostitūcijai visas durvis vaļā. Un jau tagad izskatās, ka tirgi notiek.

''Attīstībai/Par'' – Šeit vispār bez jautājumiem. Šamējiem jau arī EP frakcija nodrošināta, jo liberasti ir ļoti cienīti vecajā Eiropā. Viņu galvenais uzdevums: praidi un imigranti. Bet visaugstākais sasniegums būtu, ja imigranti jau uz Eiropu nāktu praidos. LGBT rulzzz...! Un tas parāda, cik liels ir viņu elektorāts.

''Latvijas Krievu savienība'' – nekādu jautājumu un izbrīnu. Kamēr tā bija ''Saskaņas'' daļa, tikmēr ''Saskaņai'' bija 20%. tagad tie ir atdalījušies, un saņem savu ''pīrāga daļu''. Un saņem to dēļ mūsu varas iestāžu gļēvuma. Bet varbūt EP vajag mazliet radikālo ekstrēmistu... Lai nebūtu garlaicīgi.

Lūk arī viss par iekļuvušajiem. Un nekādu ''tautas atdzimšanu'', ''prāta ataušanu'', un ''politiķu izvērtējuma'' kā to tagad skaļi deklarē paši politiķi un Latvijas politiskie ''eksperti''. Par pēdējiem vispār jābrīnas. Lai gan no otras puses nav nekāda izbrīna – tā kā lielākā daļa šo ''ekspertu'' konsultē mūsu politiķus, māca jaunos studentus augstākajās mācību iestādēs, nav jābrīnās, kādēļ Latvijas ekonomika ir tādā pakaļā [atvainojos par tiešumu], kādēļ mums ir tik daudz savu troļļu, un kādēļ tauta tik viegli pavelkas uz sabotāžu. Par to jums atsevišķi liels ''paldies'' cienījamie ''eksperti''. Būtu labāk, ja jūs ielīstu kur ne būt, un ārā nelīstu.

Mazliet par tiem, kas palika ''aiz borta''.

KPV.LV – šeit jebkādi komentāri lieki. Partija reāli dzīvo pēdējos savus gadus. Pirmos un pēdējos. Kad A.Kaimiņs vēl kā nodibinājuma līderis braukāja apkārt, un aģitēja ļaudis par partijas izveidi, jau tad viņam teica – tu ej nepareizu ceļu, un rezultātā sagrausi partiju. Tevi izmanto... Uz to Kaimiņa kungs lepni atbildēja, ka viņš zinot ko darot, un nav ko viņu mācīt... OK... Lūk arī sekas. 0,92%... Partijai, kura pirmsākumos bija savākusi ap 2500. atbalstītāju un biedru.... Kad pirms 13.Saeimas vēlēšanām A.Kaimiņam teica – tu ved partiju Zatlera RP sliedēs pēc tāda paša scenārija – A.Kaimiņš un viņa ''rokaspuiši'' [kas pēc tam viņu arī uzmeta] vienā balsī bļāva – ''tu esi muļķis, tu kalpo ZZSistiem, utt.utjp''... OK, Redzam ka Kaimiņa kungs visu ir ''redzējis'' labāk... Tikai nevar saprast, kādēļ viņš vairs nevada KPV.LV. Kādēļ viņš vairs ir tikai statists šajā partijā.

LRA – domāju, ka šiem būtu vismaz viens mandāts, ja ne pašu tuvredzība. Kas tagad ir šīs apvienības ''lokomotīve''? Smiltēns.... Jāsaka, tāda caura un iepuvusi lokomotīve... Ja LRA pārējie līderi būtu pievērsuši uzmanību komentāriem soctīklos, tiešajām aptaujām, viedokļiem – tad redzētu, ka Smiltēns nav nekāda lokomotīve, bet gan liels laukakmens, kurš LRA velk dziļāk purvā. Līdz ar to arī rezultāts.

ZZS – lai kā lielītos ar ''panākumiem'', tie nav ne auguši, ne mainījušies kopš Saeimas vēlēšanām. Par tiem nobalsoja tie paši, kas vienmēr, un ne viena īpaša jaunpienācēja, vai atpakaļnācēja. Vienkārši uz mazā vēlēšanu apmeklētības procentuālā līmeņa izskatās, ka ir ko guvuši. Nu bet savā komunistiskajā propagandā izmantot jau to var, jo gan jau kāda daļa tautas to ''apēdīs''.

JKP – vislielākie zaudētāji. Ja par pamatu ņem Saeimas vēlēšanas. Nu bet ar zināmā mērā paši vainīgi. Pusgads kā pie varas, bet jau ''zvaigznes''. Bet tautai šādas ''zvaigznes'' kā zināms nepatīk. Arī priekšvēlēšanas kampaņa... Atkārtoja Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, un.... Nekā. Un viss tādēļ, ka partija aizmirsusi, ka jākomunicē ar visiem un VISU LAIKU, nevis tikai tad, kad paši to vēlas, un ar ko vēlas. Bija oficiālās ''tikšanās'' ar vēlētājiem. Bet tikai tur, kur ir viņu nodaļas. Bet kad tos aicināja citur – nekā... Kad jautāja, kādēļ tik slikta komunikācia, atbilde bija šokējoša – ''Bet kas jūs esat? Jūs pat neesat partijas biedrs!!!''. Lūk rezultāts attieksmei.Un šādu ''nieku'' JKP ir vesela kaudze. Kā pamats – JKP trūkst stratēģiskās plānošanas, kā iemesla dēļ ''Napaleona sindroms'' sāk ņemt virsroku. Tādēļ nav jābrīnās par rezultātu – partija sevi sāk nostādīt pret tautu. Un visi tie pašslavinājumi soctīklos sāk palikt mazliet sāji. Bet kā zināms putru bez sāls var ēst tikai galīga bada laikā.

Pārējos pat apskatīt nav vērts. Nekā jauna.

Tāds apskats par EP vēlēšanām no oficiālās puses veicot pragmatisko analīzi. Bet katram pragmatiskumam paralēli blakus iet ''optimisms'', pesimisms'' un ''sazvērestība''....

Šeit par pēdējo. Šīs vēlēšanas noteikti ieies vēsturē ar aizdomu ēnu. Nu nebija viss tajās pareizi un godīgi. Sākot ar paziņojumu izsūtīšanu – kompānija ''uzvar'' konkursu, saņem no valsts 300.tūkstošus, izdara darbu par 15% [lai gan arī tas vēl nav pierādīts], samaksā rezultātā 10% līgumsodu, un viss. Vai nav super bizness? Pie kam CVK un MK tagad meklēšot vainīgos. Interesanti, kāpēc vēl nav pieprasīti atmaksāt valsts budžetā iemaksātie 300.tūkstoši? Kādēļ prokuratūra vēl nav par šo gadījumu ierosinājusi procesu? Nākamais – vēl viena kompānija laika gaitā saņēmusi no valsts caur CVK vairāk par pusi miljona, lai nodrošinātu IT sistēmas, kuras nedarbojas. Nu, OK, Latvijā, ja neskaita laikam CSDD, neviena sistēma ko pasūtījusi valsts pārvalde – reāli nedarbojas. E-veselība – brāķis, CVK sistēma – brāķis. Naudas izmaksātas – rezultātu nav. Un nav arī procesu... Bet vainīgos meklē. Tā tos nupat jau kā desmit gadus meklē e-veselības sakarā, un nevar atrast, tad kādam ir ilūzijas, ka atradīs šeit? Baidos ka nē. Un tas viss vedina uz domu, ka ne velti paziņojumi sūtīti netika, un sistēma ''kārās''. Tādā veidā ''legāli'' panākot situāciju, kad vēlēšanās uzvar tie, kam vajag. Ja tas atbilst patiesībai, tad man ir zināms aizvainojums, jo kā militāram cilvēkam, kura militārā izglītība saistīta ar izlūkošanu un speciālo operāciju plānošanu šads brāķis ir apkaunojošs, jo vsas ''intrigas'' lien laukā par visām vīlēm. Un jebkurai ''izmeklēšanas'' institūcijai šī tīši radītā sabotāža jāatmasko ļoti īsā laikā. Bet ja tas nenotiek, tad tā tomēr ir ''speciāli plānota un realizēta operācija'', kuru neviens nespēs ''atklāt''. Līdz ar to arī aizvainojums. Nu nedrīkst tik pavirši strādāt.

Nu ko? Dzīvosim tālāk. Trīs noziedznieki drīz saņems EP deputāta imunitāti par kuru tiem vēl maksās lielas algas, četri latvieši par labu atalgojumu strādās EP ik pa laikam apmeklējot Latviju lai apskatītu, kas jādara lai vēl patīrītu Latvijas āres, un vēl viens cīnīsies lai atbrīvoto Latvijas teritoriju ieņemtu netradicionālas orentācijas ''bēgļi'' no Āfrikas....

Teorija sestā - DOGO

5. feb. 2019, Nav komentāru

Šis būs raksts par suņu barību un sazvērestības teoriju ap to.

Vēlos uz reiz darīt zināmu, ka šis raksts nav pasūtījums, un par to nav maksāts. Tas ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis.

Latvijā ir labi zināms skandāls, ka suņu sausā barība DOGO ir it kā izraisījusi totālu megaesophagus (barības vada paplašināšanās) epidēmiju. Tagad gan tas pieklusis, un izskatās, ka vairs janu epidēmisku saslimšanu vairs nav. Vai tādēļ, ka ''Tukuma Straume'' beigusi ražot DOGO? Nē... Tas viss noticis kādu citu iemeslu dēļ.

Viss skandāls tā tīri nejauši sakrita ar brīdi, kad ''kāds'' nejauši ''izteica vēlēšanos'' privatizēt, vai iegādāties Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumus. Arī šis skandāls apklusis, bet šī skandāla rezultāts – bankrots Daugavpils graudu elevātorā un vēl dažos saistītos uzņēmumos. Iespējams, ka arī ''Tukuma Straume'' bija šajā sarakstā, bet.... Nu nekas nesanāca. Ja kādam jautājums, kāds tur sakars, tad atbildēšu – pasaulē ļoti izplatīta reiderisma shēma – iesākumā kompromitē ražotni, tas samazina tās cenu līdz minimumam, vai pat noved līdz bankrotam, pēc kā uzņēmumu nopērk par ļoti zemām cenām. Tātad lūk kur sazvērestības pirmais posms.

Lai kompromitētu ''Tukuma Straumi'', tiek izmantoti vetārsti, kuri lielāko tiesu pat nenojauš, ka viņus izmanto negodīgi. Tomēr patreizējā brīdī tieši viņi ir vainīgie, bet patiesie skandāla cēlāji pagaisuši miglā.

Tagad par pašu sauso barību. Man daudzi oponēja, sakot ka jā, saslimšana ir no barības DOGO. Un zināmā mērā es šim apgalvojumam piekrītu, tikai izsaku to šādi - ''... jā, saslimšana ir no barības.''. Bez DOGO. Papētot saslimušos, izrādās, ka tie pamatā ir pilsētās dzīvojošie, bet ja ārpus pilsētas – tad suņi tikuši turēti vai nu pie ķēdes, vai arī voljeros, vai ierobežotos piemājas pagalmos. Pamatā šī slimība skar vācu aitu suņus, labrodorus, rotveilerus. Sugas, kas savā pamatā ir diezgan paslinkas, un ar kurām ir jādarbojas, nevis jāļauj augt pašplūsmā. Kas attiecas uz sauso barību, tad šāda barība jau pēc noklusējuma nav suņa dabīgais barības avots. Šāda barība ir cilvēka izgudrojums lai kultivētu savu slinkumu. Jā, varbūt šī barība ir pilnvērtīga, ar minerālvielām un barības vielām. Tomēr, kā tad tā darbojas. Suns pamatā šo barību rij veselu, īpaši necenšoties to sakošļāt. Tālāk šī barība nonāk suņa horizontālajā barības vadā, kas ir pietiekoši garš. Barība pa to līdz kunģi tiek padota barības vadam sašaurinoties. Bet ja šī sausā barība paliek barības vadā? Tad tā iekšējā mitrumā sāk briest tieši barības vadā, un tādā veidā veidojot ''kabatas'', kas savukārt arī ir par iemeslu tālākai slimībai. Lai tas nenotiktu, sunim jākustās, jo tieši kustībā notiek arī barības vada sašāurināšanās un atbrīvošanās no pārtikas tajā. Nē, nevajag skriet, lēkt... pietiek ar parastām kustībām, riksīti. Paskatieties, ko dara vilki savvaļā, kad ir paēduši... Tie priecājas un dauzās. Ko dara jūs pilsētas suns? Paēd un iet gulēt. Ko ēd vilks? Gaļu! Ko ēd jūsu pilsētas suns? Sev nepiemēroto sauso barību!. Kurš vainīgs, ja suns saslimst? DOGO? Nē! Jūs, kas savā slinkumā pēc noklusējuma esat nolēmuši savu mīluli ciešanām. Un DOGO barībai ar to nav nekāda sakara.

Vai tomēr ir? Un jāiebrien absurdā. Jā, DOGO barībai ir vistiešākais sakars ar šo slimību, jo tā ir sausā barība. Šeit atkāpjoties no apgalvojumiem jāpievēršas elementārajam mārketingam. Liets būtība ir tāda, ka DOGO sausā barība ir vienīgā pieejamā barība cenas ziņā Latvijā. Un masveidā pieejamā, jo ir nopērkama praktiski katrā veikalā, ko nevar teikt par citām barībām, kas jāpērk specializētajos Zoo veikalos vai veterinārajās aptiekās. Lūk kur patiesais cēlonis. Lūk kur visa ''sazvērestība''.

Nobeigumam. Man vienmēr ir bijis suns. Pamatā vācu aitu sugas suņi, jo tā ir mana mīļākā suga. Un visi viņi ir arī (!!!) ēduši sauso barību, bet pēdējie ēd tikai ''Tukuma Straumes'' produkciju. Tomēr ir kāds bet... Sausā barība manam sunim ir tas pats, kas man cepumi – jauks papildinājums ikdienas maltītei, jo pamatbarība viņam ir dabīga. Otrkārt suns katru dienu izskaraidas pēc sirds patikas, jo nedzīvo pilsētas vai piepilsētas ierobežojumos, un nav pieslēgts pie ķēdes, vai iesprostots voljerā. Un vēl nevienam manam sunim nav bijušas pat aizdomas uz megaesophagus. Ir bijušas citas kaites. Kā jau dzīvai radībai.

Lūk tāds ir mans personīgais viedoklis. Visās šajās saslimšanās vainīgi pēc manām domām ir suņu saimnieki, kuri uzskata, ka pastaiga pāris stundas no rīta, un tik pat vakarā sunim ir pietiekoša, un visā pārējā laikā tam jāguļ pie saimnieka kājām. Tā pat vainīgi ir tie, kas sešās simtdaļās savu māju pagalmos uzskata, ka tādi lieli suņi ir ''pietiekoši'' daudz izskraidījušies, jo viņi taču dzīvo ''brīvībā''...

Jācer tikai, ka šī sazverestības teorija pārvērtīsies loģiskā skaidrojumā, un vairs nebūs tikai teorija....

Bet tas atkarīgs no mums un spējas loģiski domāt, nevis slimi uztvert tikai kāda tīši izplatīto vienpusējo uzstādījumu.

Teorija piektā – matemātika.

3. feb. 2019, Nav komentāru

Matemātika (grieķu: mathēmatikē — ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.[1] Cilvēkus, kuru mērķis ir izprast un veicināt tālāku matemātikas attīstību, sauc par matemātiķiem.

Kā zināms, matemātika ir precīza zinātne un visā savā izpausmē prasa tiešumu un precizitāti. Tanī pat laikā mēs zinām tūkstošiem piemēru, kad mēs tik pat precīzi zinām, ka matemātika ir absurda un neizskaidrojama. Tā pat pastāv teorija, ka mūsu matemātika ir absolūti neprecīza, un tas ir iemesls, kādēļ mēs vēl joprojām neesam sasnieguši spējas pārvietoties galaktikās.

Vēl viena sazvērestības teorija par matemātikas neprecizitāti ir sastopama mūsu valsts ekonomiskajā uzskaitē, valsts kapitālsabiedrību grāmatvedībās, Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Sastopoties ar tiem, mūsu aprēķini nekad nesaskanēs ar viņu aprēķiniem, bet tiesiskums mūsu valstī ir tāds, ka ''pareizā'' matemātika vienmēr būs viņiem.

Šīs pašas teorijas nākamais absurds ir valsts iestāžu un tās kapitālsabiedrību grāmatvežu zemais zināšanu līmenis. Lai kādas izmaiņas ieviestu mūsu likumdevēji, lai cik savlaicīgi to izdarītu, visu šo iestāžu atbildīgie grāmatveži nekad laikā nespēs aprēķināt izmaiņas. Ja nodokļu vai algas izmaiņas stājas spēkā no 1.janvāra, tad ar garantiju šie grāmatveži ''pareizi'' rēķināt iemācīsies labākajā gadījumā martā.

Tieši tā pašlaik notiek ar mediķu algām, kuras no šā gada 1.janvāra ar Saeimas pieņemto Likumu, un valdības rastajiem resursiem, tiek paaugstinātas par 20%. Tomēr, kā izrādās, tad vismaz divās valsts klīnikās jaunās algas mediķi labākajā gadījumā saņems marta mēnesī, jo iemesls tam tiek minēts visnotaļ banāls – grāmatveži nesaprot kā pareizi rēķināt, un tā iemesla dēļ elementāri nepaspēs līdz februāra izmaksām visu pareizi sarēķināt. Pie kam šajās klīnikās grāmatvežu un ekonomistu ir ap desmit cilvēkiem, un viņu darba vietas aprīkotas ar datoriem, kaukulātoriem un visu nepieciešamo priekš darba.

Kur šeit sazvērestība – kāds pajautās? Viss elementāri – valstī ir izveidotas neskaitāmas kontrolējošās un uzraugošās iestādes, bet neviena.... NEVIENA (!!!) no tām neredz to, kā atklāti tiek pārkāpts valsts likums. Februārī mediķi saņems algas, kas būs ļoti zemas, jo no šī paša 1.janvāra mediķiem klīniku vadība AIZLIEDZ strādāt virstundas. Un kas notiks? Totāla kadru aizplūšana. Protams, klīnikas ir izdevušas apkārtrakstus (tas ir vienīgais, ar ko klīniku valdes nodarbojas), visādi piesegušas savas resnās pēcpuses. Bet tas viņu darbību nepadara likumīgāku. Tad kādēļ tā notiek, un kam tas ir izdevīgi?

Saeimas deputāti lūdz tautas palīdzību, lai aizstāvētu tiesiskumu. Toties neviens no šiem deputātiem pat pirkstu nepakustina lai paši šo tiesiskumu veidotu.

Teorija ceturtā - Mednieks un upuris

3. feb. 2019, Nav komentāru

Kopš pastāv organiskas būtnes, pastāv medības. Līdz nesenam laikam medības bija pārtikas ieguves avots. Un tikai nesen medības ir pārvērstas izklaidē un sportā. Ja apskatam medības kā pārtikas ieguves avotu, tad nav nevienas pretenzijas. Tanī pat laikā apskatot jēdzienu ''medības'' kā izklaides veidu – tas ir pasākums līdzvērtīgs noziegumam. ''Medības'' kā sports – lieliem vilcieniem ņemot – kaut kas nesaprotams.

Pašlaik mūsu likumdevējs strādā pie jauna ''Medību likuma'', kuram jāatbilst mūsdienu regulējumiem, mūsdienu prasībām. Nezinu, vai jaunajā medību likumā būs aktualizēti jautājumi par medībām ar lokiem un arbaletiem, kas padsmit gadus atpakaļ izraisīja lielu sašutumu un nevienprātību. Toties ir aktualizēts jautājums par oficiālas medību atļaujas izsniegšanu pusaudžiem, kam pieaugušo kontrolē būs iespēja piedalīties medībās ar ieroci, un šaut pa medījumu. Protams – visa atbildība gulstas uz pieaugušo pleciem, un ja nedod Dievs, notiek kāds kāzuss, Likuma priekšā atbildēs pieaugušais.

Jautājums atbilstoši sadaļai – bet kur šeit sazvērestības teorija? Pilnīgi iespējams, ka tās nav, lai gan tomēr....

Vismaz reizi mēnesī medijus pāršalc ziņas, kad atkal kādā no kādas valsts skolām kāds ar ieroci ir apšāvis kaut kādu kolektīvu, pēc kā pats nošāvies vai nošauts. Latvijā reizi pusgadā parādās ziņa, kad kāds piekāvis savu skolasbiedru, bet reizi piecos gados kad kāds ar nazi draudējis un var būt pat sadūris kādu.... Vienu reizi atceros, ka viens bija paņēmis tēva pistoli, un tikai palielījies skolā bez tālākas pielietošanas. Lūk šajā sadaļā mēs no pasaules demokrātiskās atpaliekam. Tādēļ iespējams jaunais ''Medību likums'' šo atpalicību samazinās, un kaut kad ne tik tālā nākotnē ''priecīgi'' dzirdēsim, ka kāds kaut kur ir masveidā kādu apšāvis.

Kāds teiks, ka es murgoju, un velku nepareizas paralēles. Tomēr uz jautājumu jāskatās plašāk. Ir sen pagājuši tie laiki, kad veiksmīgas medības bija izdzīvošanas pamats. Tagad medibas ir izklaide un sports. Bet runa nav par to. Runa ir par pirmo šāvienu, par pirmo trāpījumu. Un nav svarīgi – vārna, lapsa, buks, cūka, cilvēks. Pirmais šāviens vienmēr ir grūts. Tas nav tas pats, kas šāviens pa papīra vai finiera mērķi, kas ir sporta pamatā. Tas ir šāviens pa dzīvu organismu, un tas nevar būt sports. Pirmais šāviens ir smags. Pēc pirmā šāviena viena daļa otreiz vairs nešauj, ja vien tas nav piespiedu solis, piemēram karadarbība. Bet tie kas šuj otreiz, šaus trešo reizi un ceturto... Un tas aizrauj.... Tas rada azartu... Un pieradumu.... Un tad, kad uzrodas ''aizvainotājs'', kurš kaut kādā veidā aizvainojis paša EGO, tādam ir tikai mazs solis līdz masveida eksakūcijai. Un visas atrunas, ka viņš jau tikai pieaugušo klātbūtnē, viņš jau pats pie ieroča netiks – ir tikai atrunas.

Pasaule cenšās ierobežot gan ieroču apriti, gan iespēju tiem piekļūt. Latvija dara pretējo. Kādēļ? Vai šeit neslēpjas sazvērestība?

Teorija trešā - Bailes.

3. feb. 2019, Nav komentāru

Bailes ir nepatīkamas emocijas, kas rodas kā atbildes mehānisms dzīvam organismam sastopoties ar draudiem vaisāpēm. Tās ir organisma dabiska reakcija, lai pasargātu to no sociālajiem un fiziskajiem apdraudējumiem un nāves, sagatavojot to uzbrukumam vai aizsardzībai.

Cilvēkiem pirmās baiļu izjūtas parādās jau agrā bērnībā. Baiļu spēcīgums ir atkarīgs no situācijas, kurā ir cilvēks, un paša cilvēka personības un pieredzes. Intensīvas bailes var radīt īslaicīgus fiziskus traucējumus: sirdsdarbības paātrināšanos, pastiprinātu svīšanu, drebuļus, apgrūtinātu izziņu.

Bailes ir saistītas ar citiem cilvēka emocionālajiem stāvokļiem: raizēm, nemieru, histēriju, šausmām un paniku.

Kā redzams, bailes ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Mēs baidāmies gandrīz no visa. Šo to mēs atzīstam, šo to mēs slēpjam. Bet vissliktākais ir tad, kad savas bailes sākam slēpt aiz brāvūrības.

Mūsu tautai ir bijis jāpiedzīvo daudz kas. Un visos gadsimtos, visos laikos mums vienmēr ir bijis no kaut kā jābaidās. Gan no vagara, gan no kunga, gan no cara, gan no slepenpolicijas, gan no VDK.... neskaitot mazās bailītes no žirkām, pelēm, zirnekļiem, raganām, velniem un citām radībām. Pie kam bailes no dabīgām radībām ir dabīgas, un no tām nav ko kaunēties. Bet uzspiestās bailes... Lūk kas ir problēma.... Ja iedziļināmies, tad visas mūsu dzīves problēmas praktiski izriet no uzspiestajām bailēm. Mēs bieži noklusējam patiesus noziegumus, jo baidamies, ka ''noziedznieks mūs atradīs un atriebsies'', ka ''par mums ņirgāsies policijā'', utt. Tā pat mēs klusībā kurnam par varas visatļautību, bet baidāmies atklāti pateikt, ka vara ir slikta.

Tieši pēdējās bailes – bailes no varas, ir tas, kas pazudina katru no mums individuāli, gan cilvēci kopumā. Un šajā procesā mēs ņemam aktīvu dalību. Cik daudz ir tādu, kas spēj kritizēt varu, nebaidīties no tās, atklāti paust viedokli? Nu kāda simtā daļa procenta. Es šeit neskaitu tos anonīmos kritizētājus, kas slēpjoties aiz multiplikāciju varoņu tēliem, aiz sunīšiem, kaķīšiem, raksta sociālajos tīklos ''kritiku'', kas robežojas ar zema intelekta aktivitātes uzplaukumiem. Es domāju tos reālos cilvēkus, kas pat apzinoties iespējamās, pret viņiem vērstās represijas, turpina paust viedokli, izteikt domas, kritizēt. Un ir viņiem pretpols – zemiski radījumi, kas savās bailēs no varas, kas nemāk, nespēj un nevar aizstāvēt sevi, un tādēļ ir spiesti pazemīgi rāpot varas priekšā, lai tikai kaut kādā veidā nodrošinātu savu statusu. Šie zemiskie tipi metīsies varas aizstāvības komandās, un aizstāvēs varu visos tās darījumos pat tad, kad taisnības nebūs ne viņiem ne varai kopā ņemot. Zemiskums – šodienas baiļu zāles. Šodienas fobijas ārstē ar zemiskumu un bravurību...

Lūk jautājums, kas ir atklāts... Jautājums, ar kuru būtu jācīnās. Un vara izmantojot savus resursus dara visu, lai katru dienu ar vien vairāk būtu bailīgo. Tas ir varas pamatuzdevums visos līmeņos, visās sociālajās un politiskajās iekārtās. Un ja kāds tomēr paliek imūns pret šo varas iedarbību, tad viņu vara cenšās nopirkt, un ja tas izdodas, tad pēc tam ar to šo nelaimīgo šantažē, savukārt pats nopirktais sāk baidīties, jo pirmkārt jau baidās citiem atzīties, ka ir pirkts. Otrs paņēmiens ir pretējs pirkšanai – šantāža par izputināšanu. Vara sola atņemt biznesu, īpašumu, atlaist no darba, un citas lietas.... Un cilvēks padodas bailēm....

Vai tā ir tīša sazvērestība? Vai tikai teorija? Tas jāizlemj katram... Tikai pirms tam jāapskatās spogulī, lai nesanāk tā, ka baiļu dēļ sevi cenšās ierindot tur, kur patiesībā neesi.

Teorija otrā – sniegs un ceļi.

6. jan. 2019, Nav komentāru

Latvijā ir četri gadalaiki. Kalendārais gads sākas un beidzas ar ziemu. Bet ja ir ziema, tātad ir arī sniegs. Protams, ka ja tic kādai citai sazvērestības teorijai, kas stāsta, ka ''globālā sasilšana rada klimata izmaiņas, kā rezultātā Planēta sasilst...'', tad sniega periodi Latvijā kļūst arvien īsāki. Tomēr neskatoties uz visu – tie vēl joprojām ir. Daudzi jautās – bet kur ir sazvērestība?

Visā savā pamatā sazvērestības kā tādas noteikti nav. Drīzāk jau ir korupcija, shēmošana, noziedzīga rīcība. Latvijas ceļi un ceļu būve ir laikam jau noziedzīgākā un afērām bagātākā nozare, kurai seko nekustamo īpašumu būvniecība, un citas nozares. Tomēr tā kā visu šo noziedzību tiesībsargājošās iestādes ''neredz'', tātad tās laikam jau nav pierādāmas, līdz ar to visas durvis vaļā sazvērestības teorijai.

Tātad sniegs. Sniegs ceļus padara grūti izbraucamus, veido avārijas situācijas. Lai tas nenotiktu, ir organizācijas, kam uzticēta ceļu kopšana ziemā. Valsts ceļiem līdzi seko LCU (Latvijas ceļu uzturētājs), pašvaldību ceļu kopšana ir konkrētā novada un pilsētas problēma, tilti savukārt attiecas zem ''Latvijas tiltu'' aizbildniecības. Pluss visam pēc iepirkumiem tiek deleģēti privāti uzņēmumi. Un te nu sākas....

Katru gadu jau augustā un septembrī visas atbildīgās institūcijas un organizācijas medijiem un sabiedrībai ziņo, ka ''ziemai gatavi'', bet tiklīdz ziema atnāk, tā izrādās, ka tā ''atnākusi'' negaidot. Oktobra beigas, novembris, kad parādās pirmie sali, bet sniega vēl nav, latvijā sākas ceļu ''iesālīšana''. Tas tāds process, kad ceļu uzturētāji bez īpašas vajadzības kaisa sāls – smilts maisījumus, vai laista ceļus ar sāls šķīdumu. Pie kam bieži tādos apjomos, ka asfalts kļūst balts. Rezultātā tiek bojāts pats segums, automašīnas, gājēju apavi, apkārtējā zaļā zona, koki. Toties janvārī, februārī, kad uzsnieg sniegs, visi ''ceļu sakopšanas'' darbi apstājas. Pilsētu ielas neizejamas un neizbraucamas. Uz ceļiem neredz nevienu ceļu kopšanas tehniku. Toties ar pavasara iesākšanos, kad sniegs dabīgā ceļā nokūst, sākas pašvaldību un valsts institūciju atskaites par to cik daudz visa iztērēts un galvenais – PĀRTĒRĒTS!!!. Un viss ir kārtībā, jo neviena kontrolējošā iestāde nekādus pārkāpumus nesaskata, pat neskatoties uz to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju visu ziemu regulāri sūdzas par netīrītajiem ceļiem. Tā pat par to ziņo mediji. Vēl vairāk – par to liecina satiksmes negadījumu lielais skaits un šo negadījumu raksturs. Bet nekā... Viss ir vislabākajā kārtībā. Līdz ar to – sazverestības teorija, jo patiesība nesaskan ar PATIESĪBU.

Pavasaris. Latvijā ir gandrīz lielākais grants seguma ceļu garums. Pēc ziemā netīrītā sniega, kas pavasara saulē kūst, grants seguma ceļi ''rūgst'' un kļūst atkal jau neizbraucami. Daži tādi ceļi tiek pat oficiāli slēgti. Problēma visiem zināma, bet nekas netiek darīts, lai šīs problēmas nebūtu. Tas pats notiek ar asfaltētajiem ceļiem, kuri sākumā pēc sālīšanas, tad pēc netīrīšanas sāk plaisāt un brukt. OK, bedrītes tiek ''aizlāpītas''. No gada uz gadu, līdz ceļš kļuvis sliktāks pat par grants seguma ceļu, lai gan visās kartēs un dokumentos tie atzīmēti kā ''melnā'' seguma ceļi.

Neoficiāli, ko zin liela daļa iedzīvotāju, bet ne tiesībsargājošās un kontrolējošās institūcijas, ir skaidrs, ka ceļu patiesā nozīme Latvijā – naudas atmazgāšana. Latvijā 1m2 melnā seguma maksā gandrīz uz pusi dārgāk, nekā daudzās citās ES valstīs, bet ceļu stāvoklis ir septiņas reizes sliktāks...

Shēma tik prasta, kā pirmās klases matemātikas uzdevums. Konkrēts pasūtītājs pasūta ceļa posma remontu. Ceļu būves uzņēmums dubulto tāmi, kas pilnīgi ''oficiāli'' iziet caur visiem iepirkuma labirintiem, un kur kārtējo reizi neviens ''kontrolējošais'' NEKO neredz. Kad pasūtītājs apmaksā tāmi, ''uzcenotā'' daļa, kā ziedojums atgriežas pasūtītāja ''aizbildniecības'' partijas kasē, bet vēl kāda maza daļiņa caur dažādām ''konsultatīvajām'' kompānijām nonāk konkrētā pasūtītāja tuvāko radinieku bankas kontos. Un neviens neko, jo pēc papīriem viss 100% kārtībā. Neviens nebauda, vai tiešām uz ceļiem izkaisīti, izlieti visi norādītie sāls tonnu daudzumi. Neviens nekontrolē, cik km ''nobraucis'' ceļu tīrītājs, un cik degvielas tas iztērējis, lai gan to nokontrolēt ir vieglāk par vieglu. Neviens nekontrolē cik reizes gadā tiek greiderēti grants seguma ceļi, un vai vispār tiek. Nevienam nav intereses, kādēļ latvijā tik dārgi maksā 1m2 melnā seguma, un kādēļ tas nespēj noturēties kvalitatīvi uz ceļa noteiktos piecus gadus... Bet atskaitēs viss kārtībā. Arī partiju kasēš viss kārtībā. Un nekam nekādas daļas. Grāmatvedībā viss kārtībā, beders uz ceļiem, sniegs un ledus uz ceļiem. TOTĀLA KĀRTĪBA. Ir tikai viens jautājums – kādēļ to redz visi izņemot kontrolējošās un tiesībsargājošās iestādes. Varbūt tādēļ, ka nav signālu no ASV, vai ES, kā tas bija ar naudas atmazgāšanu Latvijas bankās.

Papildus tam visam, kā sazvērestības teorijas pamats rodas arī citi jautājumi. Piemēram, kādēļ LCU un LVC galvgalī atrodas ''vecie'' valdības un parlamenta pārstāvji? Kādēļ atsevišķi ceļubūves uzņēmumi galveno kārt ''uzvar'' iepirkumu konkursos pašvaldībās, kuru galvgalī arī ir konkrētas partijas pārstāvji. Lūk arī visa sazvērestības teorija....

Teorija pirmā – medicīna

22. dec. 2018, Nav komentāru

Ilgi domāju, ar kuru tēmu sākt. Un izskatot visus nolēmu sākt ar medicīnu, jeb veselību. Un tātad jautājums – bet kur pati sazvērestība? Sazvērestība slēpjas nācijas lēnā iznīcināšana. Paranojiski? Nereāli? Lūk! Tādēļ arī sazvērestības teorija. Tātad......

Medicīna mūsu valstī ir līmenī. Un atsevišķās jomās noteikti apsteidz daudzas valstis. Tomēr tanī pat laikā saņemt kvalificētus medicīnas pakalpojumus ir ļoti sarežģīti un rezultātā dārgi. Mūsu valsts medicīnu pārstāv divas grupas – veselības aprūpe un farmācija. Veselības aprūpe ir zem jeb kuras katras kritikas. Un ne jau tādēļ, ka tā būtu viduslaiku līmenī. Nē tā ir mūsdienīga, moderna, bet praktiski nepieejama. Toties farmācija ir visaugstākajā līmenī, lai gan tā pat kā veselības aprūpe praktiski nepieejama. Kādēļ? Tādēļ, ka šo sfēru, šo nozari kontrolē kādi atsevišķi spēki, kas ir ieinteresēti, lai vietējie aborigēni nesaņemtu tiem pienākušos veselības aprūpi, kuras viens no veidiem ir medikamentu lietošana, tātad farmācija.

Papētot visu medicīnu kopumā, izveidojas priekšstats, ka šie ''neredzamie'' spēki pamatā stāv aiz farmācijas. Pirmkārt farmācijas nozare pasaulē dala pirmo un otro vietu ienākumu ziņā. Dala to ar narkotiku ražošanu un tirdzniecību, kas arī pēc būtības ir farmācija. Tad nāk ieroči, nafta, bet tas mūsu valstij nedraud. Ja vēl pievēršam uzmanību farmācijai, tad patreizējā / bijusī veselības ministre A.Čakša pat kādā sarunā esot atklājusi, ka pie farmācijas viņa ''ķertos klāt'' tikai tādā situācijā, ja viņai nodrošina dienakts apsardzi, bruņotu limuzīnu, utt., utjp. Paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka šim izteicienam nez kamdēļ neviena drošības un tiesībsargājošā iestāde nav pievērsusi uzmanību. Tā pat neviens no mūsu parlamentāriešiem un valdības arī nav reaģējuši. Tātad?! Tātad tur ir meklējama saikne, un tamdēļ viss ir tā, kā ir.

Laiku atpakaļ es publiski izmetu teicienu, ka ''Latvijā vairs nevajag nevienu reformu...''. Mani kaunināja, man oponēja. Es nesapratu, jo kopš 1992.gada, kad sākās reformas, kuras vēl līdz šodienai nav beigušās, ir visu padarījušas tikai sliktāku. Un tad sāku pētīt, kas tad ir reforma. Un lūk: ''REFORMA - Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā.'' Atslēga ir skaidrojuma pēdējā daļa -''SAGLABĀJOT GALVENO NO LĪDZŠINĒJĀ'', jeb runājot mūsu deputātu un valdības vārdiem – neko mainīt nevajag. Rezultātā no 1992.gada nekas pēc būtības nav mainījies. OK, ir tehnoloģijas, aparatūra, bet attieksme palikusi nemainīga. Līdz ar to kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība arī palikusi 1992.gada līmenī.

Pēdējos gados veselības nozarē ir iepludināti ārprātīgi lieli līdzekļi. Tomēr izmaiņu nav. Personāls nav ticis tālāk par 1992.gadu. Un nevar tajā vainot pašu personālu, jo viņa vainas tur nav pilnīgi nekādas. SISTĒMA, kas radījusi tautas iznīcināšanas konveijeru apzināti dara visu, lai personāls tā arī tālāk par 1992.gadu netiktu. Jā, mūsu dakteri braukā apmaiņas pieredzēs, brauc uz starptautiskām konferencēm. Bet? Tam visam nav jēgas, jo ieviest šo pieredzi pie mums nav iespējams, jo to apzināti neļauj. Papildus tam medicīnas darbiniekiem ir noteiktas ''obligātas'' resertifikācijas, kuras iespējamas tikai tad, ja sakrāj ''tālākizglītības'' punktus, par kuru iegūšanu ir jāmaksā tiem pašiem mediķiem no SAVAS algas, kura jau tā ir zem jebkura pašcieņas līmeņa. Bet nozarē iepludinātie līdzekļi ''izgaist'' tik virtuozik Ka to pat Valsts Kontrole nepamana, un citi uzraugošie dienesti. Vēl vairāk – to redz visi, izņemot kontrolējošās iestādes un tiesībsargājošās organizācijas. Mums ir ''izstrādāta'' pasaulē superīgākā e-veselība, kurā teju 20.miljoni iepludināti, bet.... E-veselība NEDARBOJAS!!! Valsts piešķirtā nauda mediķu atalgojuma celšanai pazūd kā ūdens tuksneša smiltīs, pie kam ''katrai veselības iestādei ir patstāvīgas tiesības izlietot piešķirtos līdzekļus'', un mediķi solīto 30% un 20% vietā saņem apkārtrakstus, ka tas viss ir ne tā saprasts, un algu pieauguma nebūs, jo ... - NAUDAS NAV.... Un mediķi strādā trijās, piecās darba vietās, lai ''nopelnītu'' daudz maz pietiekošu iztikas minimumu. Bet pacienti ir neapmierināti, jo nesaņem pienācīgu veselības aprūpi. Interesanti, vai RIMI vai MAXIMAS kasiere, kam būtu jāstrādā trijos veikalos bez atpūtas, varētu pieklājīgi apkalpot klientus? Vai kurpnieks, kuram bez atpūtas nedēļu no vietas 24 / 7 režīmā būtu jālabo apavi, varētu to izdarīt kvalitatīvi? Domāju, ka nē, bet tas jau mūs neinteresē.

Un tomēr... Varbūt tomēr ir vērts aizdomāties, vai šī sazverestības teorija ir tik absurda, un vai aiz tās nestāv tīši virzīta apzināta tautas iznīcināšana, kura balstīta uz nozares ''reformēšanu'', mediķu tīšu stagnāciju, tautas dezinformēšanu... Varbūt pirms nolamāt kārtējo ārstu, māsu, sanitāru, pirms tam pajautāt – kura dežūra pēc kārtas tā šim mediķim ir, un kura pēc skaita ir šī konkrētā darba vieta....

Un sākot domāt, izskatās, ka šī ''sazvērestības teorija'' nav nemaz vairs teorija, un sazvērestība izskatās pat tīši un labi organizēta.

Ievads

16. dec. 2018, Nav komentāru

SAZVĒRESTĪBA - Slepena apvienošanās kopīgai rīcībai (pret kādu, pret ko), parasti politisku mērķu sasniegšanai.

Sazvērestības teorija ir termins, ar ko raksturo kādas cilvēku grupas vai veselas populācijas aizdomas par slēptām un ļaunu nolūku vadītām darbībām novaldības, institūciju vai organizāciju puses. Sazvērestību teoriju piekritēji cenšas izskaidrot dažādu negadījumu vai mīklainu notikumu iemeslus ar kādu slepenu varas spēku darbību. Sazvērestības teorijas mēdz būt paradoksālas, iracionālas vai paranoiskas no lielākās daļas sabiedrības un zinātnesskatupunkta, tāpēc tās vispārēji netiek uztvertas par iespējami patiesām. Sazvērestības teoriju fenomenu pēta psihologi un sociologi.

Šie divi skaidrojumi nav tā pat vien.... No šī gada sākšu rakstu sēriju par dažādām ''sazvērestības teorijām'' ar saviem skaidrojumiem. Cik šīs teorijas un ''sazvērestības'' ir patiesas – to spriest jums. Tā kā tās ir ''sazvērestību teorijas'', tad iespējams nebūs dokumentālu pierādījumu. Viss bāzējas uz iegūtu informāciju, kuras avoti var būt visdažādākie. Tanī pat laikā tie, kuriem nebūs slinkums, varēs paši paanalizēt, un izspriest cik tas viss ir patiess. Tiem, kas konsekventi pārstāv kādu vienu atsevišķi ņemtu viedokli, un savas smadzenes ir samainījuši pret vienām kopējām – iesaku nelasīt, lai sevi netraumētu, lai gan no otras puses – kā var traumēt to, kā nav.... Tātēļ tie, kas grib - var sekot visam līdzi, bet tie, kam tas viss liekas murgs, var šo visu lasīt kā parastu lasāmvielu, vai nelasīt nemaz. Protams, ka būšu priecīgs par komentāriem, bet brīdinu uz reiz, ka necenzētus komentārus, vai komentārus ar apvainojumiem uz kādu konkrētu personu – dzēsīšu bez brīdinājuma, bet visi pārējie komentāri bez cenzūras.

Rakstu parādīšanās periodiskums nav noteikts. Tas būs atkarīgs no tēmām un personīgā slinkuma vai aizņemtības.

Izskatīšu tematu piedāvājumus. Tiem, kam ir konkrētas aizdomas par kādu ''sazvērestību'', var piedāvāt tematu izpētei, bet brīdinu uz reiz, ka tas nebūs pa velti, jo jebkura izmeklēšana prasa resursus, laiku, informāciju. Bet neceriet, ka kādu slavēšu vai pelšu par maksu.

Tad nu uz tikšanos...

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!