Liberāls, vai antiLiberāls...
Ilgi gatavojos, un nu nobriedu.
Neskatoties uz Pasaules pandēmijas krīzi, Pasaulē notiek arī citas aktivitātes. Ļoti aktīvi kļuvuši liberālie spēki, kas kā ''mazākums'', cīnās par savām tiesībām ar ''vairākumu'' pilnībā to diskriminējot. Jā, jā... Tāds tas paradoks. Cīnoties pret diskrimināciju izrādās var tikai diskriminējot citus.
Tieši tā tas aizsākās ASV ar ''Black matter lives'', kad pēkšņi visiem ''baltajiem'' bija jāstāv uz ceļiem un jāskūpsta to tur kājas. Kādēļ ''to tur''? Tādēļ, ka nezinu, kā precīzi apzīmēt. Šodienas politkorektais ''āfroamerikāņi'' nebūt nav ne korekts, ne precīzs, jo tas apzīmē ļoti šauru etnisko grupu. Mani skolā mācija, ka Eiropā dzīvo eiropieši, Āzijā – aziāti, Austrālijā – aborigēni, Āfrikā – nēģeri. Un nevis kaut kādi ''afrokautkas''. Jo, kādēļ Eiropā 2015 gada bēgļus no Somālijas, Lībijas, Marokas dēvē par ''afroamerikāņiem'', lai gan viņi pat tā pilnībā nezin kur tāda Amērika atrodas? Bet redz, kādam tas nepatika, un... Nepatika mazākumam, tādēļ to kā dogmu pieņēma vairākums. Lai gan... Tieši šajā jautājumā vēl varētu diskutēt – kurš ir mazākums, un kurš ir vairākums. Bet varbūt tieši tādēļ tas viss kļuvis par tradīciju.
Kādu mēnesi atpakaļ es uzzināju, ka ir tāda ''slavenība'', blogere Didrihsone. Viņa bija publicējusi savu viedokli par netradicionālajām attiecībām, par ko izpelnījās tiešām lielu sabiedrības nosodījumu. Bet apskatot viņas izteikumus, neatradu tajos neko nosodošu, jo cilvēks vienkārši atklāti pateica to ko saprot un to ko domā, neaicinot ne uz vardarbību, ne uz jebkādu pretestību. Un es atbalstīju šo ''slavenību'', jo daudzejādi viņas viedoklis sakrita ar manējo. Un to es ierakstīju Facebook. Un ziniet? Pēc apmēram pusstundas man atnāca paziņojums, ka manu kontu bloķēšot, jo mans viedoklis nesakrītot ar FB komūnas pamatnostādījumiem. Es ar to nesamierinājos, un uzsākot sarunu ar FB robotiem, piespiedu šo ''mākslīgo' intelektu'' savienot mani ar parasto, un vēl pēc pusstundas FB bija spiests atzīt, ka manā ziņā absolūti nav nekāda aicinājuma uz vardarbību, kādas rases nosodījuma, kādas grupas nosodījuma vai citas atklātas diskriminācijas, un mans profils palika neaiztikts, gan ar norādi, ka ja es tomēr atļaušos ko sliktu, tad gan būšot viss. Un mīļā miera labad manu ziņu FB palūdz izdzēst, ko ātri pats arī izdarīja... Ko tad es tādu biju uzrakstījis? Citēju: ''Man arī ir nesaprotama homoseksualitāte, tādēļ es to neatbalstu'' Viss. Ne vairāk, ne mazāk. Tomēr attiecīgie personāži, kuri ir tik ļoti ''diskriminēti'' ar steigu iesniedza FB sūdzību, ka es redz pret šiem vēršos ar naidu, vardarbību, aicinu uz nez ko... Un te man kā juristam ir jautājums šiem personāžiem – vai jums neliekas, ka jūs diskriminējat heteroseksuāļus?
Katrs mēs esam savdabīgi indivīdi, kuri integrējas sabiedrībā. Un tikai mums katram pašam un Dievam zināmi visi mūsu fetiši, aizraušanās, hobiji, plusi un mīnusi. Vai tādēļ pārējā sabiedrība ir slikta? Nē.
Jā, sabiedrības vairākums apzināti vai neapzināti rada ''pieklājīgas sabiedrības'' stereotipus, kas nosaka uzvedības normas. Un protams, ka ne visi šie stereotipi mums VISIEM var būt pieņemami. Kādam nepatīk ēst turot dakšiņu kreisajā rokā, jo redz tā ir neērti. Ko darīt? Celt traci, un nosodīt tos, kas to dara? Varbūt regulārajiem autosatiksmē ātrumu pārsniedzējiem savākties, un rīkot kādu praidu, kur reklamēt totālu ātruma režīma neievērošanu? Varbūt zagļiem un ONG iet gājienos ar saukli – ''Nost ar krimināllikumu''? Nē, tas redz ir slikti. Bet atklāti reklamēt savu fetišu, savas tieksmes, kas lielākajai sabiedrības daļai ir nepieņemami – tas redz esot pareizi, un visi, kas izsaka neapmierinātību pret to – diskriminējot. Bet vai uzspiežot savu nostāju kā vienīgo pareizo – tā nav diskriminācija? Ka tur ir LGBT biedri? Lai gan atbildi zinu – viss ko darāt jūs, tas ir pareizi, bet tas ko darām mēs – tas ir nepareizi. OK, lai tā būtu. Mainīsim sabiedrību, un noteiksim, ka sabiedrības labais tonis ir homoseksuālisms, un heteroatiecības ir kaut kas ļoti slikts, līdz ar to aizliedzams. Tikai atkal jau jautājums tiem pašiem LGBT – kur jūs ņemsiet tos mazuļus, kurus tik ļoti vēlaties adoptēt? Vai jums neliekas, ka ar savu rīcību jūs vai nu vedat pasauli pretīm iznīcībai, vai arī vienkārši vēlaties uzņemties un radīt LGBT diktatūru, kur heteroseksuālis būs nolikts kaut kādā dzīvnieciskā līmenī? Un vai jums neliekas, ka līdz ar to jūs paši apzināti un tīši radāt apstākļus, lai provocētu jūsu nosodījumu? Baidos, ka jūs nevēlēsieties diskutēt, jo nebūs atbilžu ko nolikt pret. Būs tikai sazvērestības teorijas, ''viena tante teica'', utt., tieši tā pat, kā to mēs pieredzam tagad ar pandēmiju. Un starp citu – tieši jūs aicināt uz vardarbību, nosodījumu un naidu.
Man piemēram ir dziļi vienaldzīgi kāds ir cilvēks – melns, balts, zils, zaļš, hetero, bi, vai homo. Es nepievēršu uzmanību ne viņa reliģijai ne politiskajai nostājai. Bet līdz laikam, līdz brīdim. Un tas laiks un brīdis pienāk tad, kad man kāds sāk teikt, ka es dzīvoju nepareizi, ka es nesaprotu, un nedod Dievs, visu to pasniedz ar necenzētu vārdu starpniecību un personīgu apvainošanu. OK, es saprotu, ka daļai cilvēciņu intelekts nav augstāks par piecgadīgu bērnu, un savu pašapziņu ceļ atbilstoši necenzētu vārdu daudzumam – mani tas neaizskar, jo ar tādiem kā saka - pa labam. Tomēr tieši tad es saprotu, ka man kāds cenšās kaut ko uzspiest, kaut kur ievilkt, pie tam aizverot man muti. Uz reiz saku – neizdosies. Jo kā zināms, katrai darbībai ir pretdarbība. Es esmu strādājis vienā kolektīvā gan ar musulmani, gan ar nēģeri, gan ar homoseksuāli, un nekad man nav bijušas problēmas. Tieši otrādi – bija draudzīgi tusiņi, bija interesantas diskusijas tieši par šīm tēmām, un nēģeris neapvainojās, ka viņu nosauc par nēģeri, musulmanis necentās pierādīt pārākumu pār kristību, homoseksuālis nevilka mani savā gultā. Bet viņi nebija ne ''Black matter live'', ne ''IGIL'', ne ''LGBT''. Un varbūt tieši tādēļ. Un viņi bija cienījami cilvēki, jo cik saprotu, ar viņu nostāju un viedokli nespēja manipulēt.
Lūk tādas pārdomas. Un tieši tā pat vēlos, lai arī rakstā minētie aizdomātos – vai tiešām jums, ''diskriminētajiem'' tik ļoti neļauj mierīgi dzīvot, vai arī to jums tikai kāds ir pateicis, kā arī apsolījis atalgot?