Epidemioloģiski ''drošie'' ierobežojumi.
Kopš pandēmijas sākuma nespēju vien nobrīnīties par ''Krīzes vadības grupas'' un valdības it kā kopīgi uz ''ekspertu'' viedokļa balstīto ierobežojumu noteikšanu. Un jo ilgāk velkās pandēmija, jo vairāk izbrīnu rada ierobežojumu neloģiskums. Pie kam ne valdība ar tās vadītāju K.A.Kariņu, ne VM D.Pavļuts tā arī nespēj izskaidrot pieņemto lēmumu racionalitāti. Parasti viss beidzās kā pie zema intelekta indivīdiem, kuri argumentu trūkuma gadījumā pāriet uz personīgiem apvainojumiem, tieši tā pat šie ..., pāriet uz argumentu par mirstību, slimnīcu pārpilnību, mediķu trūkumu, uut., utjp. Bet ne vārda, kādēl tā un ne savādāk. Un tikai pēc tam, kad tiem ir pierādīts viņu pašu stulbums, tad kaut kādā ''Panorāmā'', vai ''900 sekundēs'', viens vai otrs izsaka varbūtību, ka – ''protams ir pielaistas kļūdas'', un turpina iesākto kursu bez izmaiņām.
Patreiz ir ziemassvētku gaidīšanas laiks. Un lai kas nenotiktu Pasaulē, šajā laikā, visos laikos cilvēki centušies viens otram gādāt prieku, dāvaniņas. Un arī šogad, neskatoties uz pandēmijām, viss notiek ierasti. Cilvēki meklē dāvanas saviem tuvākajiem, cenšās sagādāt prieku. Un kas notiek?
Sākumā valdība atļauj tirdzniecību veikalos, tirdzniecības centros – slēgtās telpās, bet aizliedz Ziemassvētku tirdziņus svaigā gaisā... Pēc neilgas stīvēšanās, Ziemassvētku tirdziņus atļauj. Tomēr... Tomēr pastāv ierobežojumi pēc platības.
Izrādās, ka jo lielāka platība, jo..., pēc MK, VM un ''ekspertu'' viedokļa vieglāk inficēties. Tādēļ visi lielie tirdzniecības centri brīvdienās tiek slēgti, atstājot mazos veikalus, kur cilvēkiem drūzmēties. Darba dienās, kad cilvēks pēc darba, noguris, un kā sekas ar vājāku tā brīža imunitāti, tas drīkst apmeklēt lielos t/c, un kopējā drūzmā censties sameklēt dāvanas saviem tuvākajiem. Toties brīvdienās, atpūties – tad gan nē. Papildus arī paši veikali sāk ''mārketinga akcijas''. Piemēram atklāju, ka MAXIMA divu X un trīs X veikali ''slēdz'' daļu savas platības, pārbīdot tirdzniecības plauktus, tādejādi samazinot lietderīgo platību, lai varētu strādāt tā saucamajā ''sarkanajā'' režīmā. Tā sacīt – nointerpretējam noteikumus, izveidojam papildus sastrēgumus, un...
Nu jau trešo dienu pieaug COVID inficēto skaits. Aiz stūra lūr Alfas, Deltas, Omikroni un vēl nez kādi radījumi. Bet pie mums ''eksperti'' atkal jau nodarbojas ar iebiedēšanu. Bet valdība? Valdība gan jau atkal lemj par to, kā izskatīties tautas acīs, un kā būt tik ''mīļiem'', lai jau nākam ruden varētu vienu mandātu nomainīt pret nākamo.
Kāds ''eksperts'' stāstīs, ka mēs ''darām visu''. Tomēr. Nesenais ''vilnis'', kurš izraisīja veselu mēnesi mājsēdes pasākumu dīvainā kārtā sākās ar LIDL veikalu atklāšanu, kad ''izsalkušie'' ļautiņi no rīta līdz vakaram stāvēja kilometrīgās rindās pēc kaut kāda brīnuma, rezultātā nonākot intensīvās terapijas ne visai mīkstajā gultā. Nākamnedēļ ir Ziemassvētki, un vēlme sagādāt dāvanas ir liela. Tieši proporcionāla saslimšanas pieaugumam.
Priekš Pavļuta un Kariņa vainīgi it cilvēki. Vainīgi, jo spiesti ievērot Pavļuta un Kariņa noteiktos absurdos ierobežojumus, kas nevis pasargā, bet gan apdraud cilvēkus. Un te jautājums – kā aizklauvēties līdz viņu smadzenēm? Jo vienīgais pret ko viņi ir imūni, tas ir pret loģiku un savu tautu.
Liberāls, vai antiLiberāls...
Ilgi gatavojos, un nu nobriedu.
Neskatoties uz Pasaules pandēmijas krīzi, Pasaulē notiek arī citas aktivitātes. Ļoti aktīvi kļuvuši liberālie spēki, kas kā ''mazākums'', cīnās par savām tiesībām ar ''vairākumu'' pilnībā to diskriminējot. Jā, jā... Tāds tas paradoks. Cīnoties pret diskrimināciju izrādās var tikai diskriminējot citus.
Tieši tā tas aizsākās ASV ar ''Black matter lives'', kad pēkšņi visiem ''baltajiem'' bija jāstāv uz ceļiem un jāskūpsta to tur kājas. Kādēļ ''to tur''? Tādēļ, ka nezinu, kā precīzi apzīmēt. Šodienas politkorektais ''āfroamerikāņi'' nebūt nav ne korekts, ne precīzs, jo tas apzīmē ļoti šauru etnisko grupu. Mani skolā mācija, ka Eiropā dzīvo eiropieši, Āzijā – aziāti, Austrālijā – aborigēni, Āfrikā – nēģeri. Un nevis kaut kādi ''afrokautkas''. Jo, kādēļ Eiropā 2015 gada bēgļus no Somālijas, Lībijas, Marokas dēvē par ''afroamerikāņiem'', lai gan viņi pat tā pilnībā nezin kur tāda Amērika atrodas? Bet redz, kādam tas nepatika, un... Nepatika mazākumam, tādēļ to kā dogmu pieņēma vairākums. Lai gan... Tieši šajā jautājumā vēl varētu diskutēt – kurš ir mazākums, un kurš ir vairākums. Bet varbūt tieši tādēļ tas viss kļuvis par tradīciju.
Kādu mēnesi atpakaļ es uzzināju, ka ir tāda ''slavenība'', blogere Didrihsone. Viņa bija publicējusi savu viedokli par netradicionālajām attiecībām, par ko izpelnījās tiešām lielu sabiedrības nosodījumu. Bet apskatot viņas izteikumus, neatradu tajos neko nosodošu, jo cilvēks vienkārši atklāti pateica to ko saprot un to ko domā, neaicinot ne uz vardarbību, ne uz jebkādu pretestību. Un es atbalstīju šo ''slavenību'', jo daudzejādi viņas viedoklis sakrita ar manējo. Un to es ierakstīju Facebook. Un ziniet? Pēc apmēram pusstundas man atnāca paziņojums, ka manu kontu bloķēšot, jo mans viedoklis nesakrītot ar FB komūnas pamatnostādījumiem. Es ar to nesamierinājos, un uzsākot sarunu ar FB robotiem, piespiedu šo ''mākslīgo' intelektu'' savienot mani ar parasto, un vēl pēc pusstundas FB bija spiests atzīt, ka manā ziņā absolūti nav nekāda aicinājuma uz vardarbību, kādas rases nosodījuma, kādas grupas nosodījuma vai citas atklātas diskriminācijas, un mans profils palika neaiztikts, gan ar norādi, ka ja es tomēr atļaušos ko sliktu, tad gan būšot viss. Un mīļā miera labad manu ziņu FB palūdz izdzēst, ko ātri pats arī izdarīja... Ko tad es tādu biju uzrakstījis? Citēju: ''Man arī ir nesaprotama homoseksualitāte, tādēļ es to neatbalstu'' Viss. Ne vairāk, ne mazāk. Tomēr attiecīgie personāži, kuri ir tik ļoti ''diskriminēti'' ar steigu iesniedza FB sūdzību, ka es redz pret šiem vēršos ar naidu, vardarbību, aicinu uz nez ko... Un te man kā juristam ir jautājums šiem personāžiem – vai jums neliekas, ka jūs diskriminējat heteroseksuāļus?
Katrs mēs esam savdabīgi indivīdi, kuri integrējas sabiedrībā. Un tikai mums katram pašam un Dievam zināmi visi mūsu fetiši, aizraušanās, hobiji, plusi un mīnusi. Vai tādēļ pārējā sabiedrība ir slikta? Nē.
Jā, sabiedrības vairākums apzināti vai neapzināti rada ''pieklājīgas sabiedrības'' stereotipus, kas nosaka uzvedības normas. Un protams, ka ne visi šie stereotipi mums VISIEM var būt pieņemami. Kādam nepatīk ēst turot dakšiņu kreisajā rokā, jo redz tā ir neērti. Ko darīt? Celt traci, un nosodīt tos, kas to dara? Varbūt regulārajiem autosatiksmē ātrumu pārsniedzējiem savākties, un rīkot kādu praidu, kur reklamēt totālu ātruma režīma neievērošanu? Varbūt zagļiem un ONG iet gājienos ar saukli – ''Nost ar krimināllikumu''? Nē, tas redz ir slikti. Bet atklāti reklamēt savu fetišu, savas tieksmes, kas lielākajai sabiedrības daļai ir nepieņemami – tas redz esot pareizi, un visi, kas izsaka neapmierinātību pret to – diskriminējot. Bet vai uzspiežot savu nostāju kā vienīgo pareizo – tā nav diskriminācija? Ka tur ir LGBT biedri? Lai gan atbildi zinu – viss ko darāt jūs, tas ir pareizi, bet tas ko darām mēs – tas ir nepareizi. OK, lai tā būtu. Mainīsim sabiedrību, un noteiksim, ka sabiedrības labais tonis ir homoseksuālisms, un heteroatiecības ir kaut kas ļoti slikts, līdz ar to aizliedzams. Tikai atkal jau jautājums tiem pašiem LGBT – kur jūs ņemsiet tos mazuļus, kurus tik ļoti vēlaties adoptēt? Vai jums neliekas, ka ar savu rīcību jūs vai nu vedat pasauli pretīm iznīcībai, vai arī vienkārši vēlaties uzņemties un radīt LGBT diktatūru, kur heteroseksuālis būs nolikts kaut kādā dzīvnieciskā līmenī? Un vai jums neliekas, ka līdz ar to jūs paši apzināti un tīši radāt apstākļus, lai provocētu jūsu nosodījumu? Baidos, ka jūs nevēlēsieties diskutēt, jo nebūs atbilžu ko nolikt pret. Būs tikai sazvērestības teorijas, ''viena tante teica'', utt., tieši tā pat, kā to mēs pieredzam tagad ar pandēmiju. Un starp citu – tieši jūs aicināt uz vardarbību, nosodījumu un naidu.
Man piemēram ir dziļi vienaldzīgi kāds ir cilvēks – melns, balts, zils, zaļš, hetero, bi, vai homo. Es nepievēršu uzmanību ne viņa reliģijai ne politiskajai nostājai. Bet līdz laikam, līdz brīdim. Un tas laiks un brīdis pienāk tad, kad man kāds sāk teikt, ka es dzīvoju nepareizi, ka es nesaprotu, un nedod Dievs, visu to pasniedz ar necenzētu vārdu starpniecību un personīgu apvainošanu. OK, es saprotu, ka daļai cilvēciņu intelekts nav augstāks par piecgadīgu bērnu, un savu pašapziņu ceļ atbilstoši necenzētu vārdu daudzumam – mani tas neaizskar, jo ar tādiem kā saka - pa labam. Tomēr tieši tad es saprotu, ka man kāds cenšās kaut ko uzspiest, kaut kur ievilkt, pie tam aizverot man muti. Uz reiz saku – neizdosies. Jo kā zināms, katrai darbībai ir pretdarbība. Es esmu strādājis vienā kolektīvā gan ar musulmani, gan ar nēģeri, gan ar homoseksuāli, un nekad man nav bijušas problēmas. Tieši otrādi – bija draudzīgi tusiņi, bija interesantas diskusijas tieši par šīm tēmām, un nēģeris neapvainojās, ka viņu nosauc par nēģeri, musulmanis necentās pierādīt pārākumu pār kristību, homoseksuālis nevilka mani savā gultā. Bet viņi nebija ne ''Black matter live'', ne ''IGIL'', ne ''LGBT''. Un varbūt tieši tādēļ. Un viņi bija cienījami cilvēki, jo cik saprotu, ar viņu nostāju un viedokli nespēja manipulēt.
Lūk tādas pārdomas. Un tieši tā pat vēlos, lai arī rakstā minētie aizdomātos – vai tiešām jums, ''diskriminētajiem'' tik ļoti neļauj mierīgi dzīvot, vai arī to jums tikai kāds ir pateicis, kā arī apsolījis atalgot?
Vēršos pie visiem politiskajiem fanātiķiem...
(Piezīme: ''Politiskais fanātiķis'', tā ir persona, kas fanātiski ''dievina'' sava elka partiju, kā rezultātā visu šīs partijas un it sevišķi sava elka pasniegto uztver kā aksiomu, un metas to aizstāvēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, neskatoties uz saprātu un domas absurdumu.)
Neviens no mums nav pilnība. Un no visām dzīvajām būtnēm, tikai cilvēkam ir izveidojusies ekskluzīva iespēja - kļūdīties. Pie kam šo iespēju cilvēkam ir tiesības izmantot, lai savas kļūdas labotu. Diemžēl lielākā daļa uzskata sevi par ''Dieva vietniekiem'' uz šīs grēcīgās zemes, kā rezultātā iegalvojuši sev, ka viņi NEKAD nekļūdās. Pārsvarā šāds uzskats valda politiķiem. Un šo viņu uzskatu vēl jo vairāk nostiprina viņu FANĀTIĶI, kas neatkarīgi no politiķa paustā, metīsies to sveikt, pateikties tam, un visādi citādi cildināt. Daļa no šiem fanātiķiem maldīgi uzskata, ka tādejādi viņi ''atbalsta'' savu iecienīto partiju un/vai politiķi. Diemžēl tas ir maldīgs uzskats, jo tas nav atbalsts, bet gan fanātisms.
Atbalsts ir tad, kad politiķi / partiju slavē par reāli padarīto, norāda tiem uz trūkumiem, tādejādi savlaicīgi norādot uz trūkumiem, kurus varētu izmantot konkurenti savās interesēs, kritizējot nepieņemamo. Lūk tas ir reāls atbalsts, un ar šādu atbalstu politiķis / partija kļūst darbspējīgāka, vispusīgāka, un gūst lielāku atsauksmi iedzīvotājos, kas vairo tās atbalstu un gala rezultātā popularitāti. protams, ka tas nav tas patīkamākais ceļš arī pašiem politiķiem un partijām, tādēļ tās izvēlas fanātiķus, kas vainagojas ar maksimums 20% kārtējās vēlēšanās, bet ne kādi ar augstāku procentu, jo fanātiķu nekad tik daudz nebūs. Izņēmums bija Komunistiskā partija, bet jāņem vērā, ka tā gadu desmitiem ar savu ideoloģiju radīja šos fanātiķus, un tai nebija konkurences. bet tiklīdz konkurence parādījās, tā partija praktiski beidza pastāvēt.
Līdz ar to, cienījamie fanātiķi! gadījumā ja jums nepatīk mani komentāri, manas domas - aizejiet vienkārši prom no komentāru sadaļas, vai arī rakstiet savus komentārus atsevišķi. Man nav vajadzīgas jūsu domas. Man nav svarīgs jūsu interpretējums manis teiktajam, jo to sapratīs citi, tanī skaitā reālie atbalstītāji, nevis fanātiķi. Jūsu argumentācijas trūkuma dēļ izteiktie personīgie apvainojumi man ir vienaldzīgi, lai gan tie publiski parāda jūsu dumjumu un tieši fanātismu, un tikai vēl jo vairāk apstiprina manis iepriekš teikto.
Es esmu Latvijas pilsonis, un piedalos vēlēšanās. Un ja es balsoju par kādu no partijām, tad loģiski, ka es to atbalstu. Un līdz ar to, man ir VISAS TIESĪBAS, un pat PIENĀKUMS pieprasīt atbildību no politiķiem un partijām, sniegt priekšlikumus, KRITIZĒT un NORĀDĪT uz manis prāt nepareizo, neveiksmīgo, neatbilstošo viņu rīcību, un visā šajā sakarā politiķiem un partijām tajā ir jāieklausās (kas Latvijā gan nenotiek), bet pārējie var piekrist, vai nē, jo cik cilvēku, tik domu, un tieši šis faktors rada diskusiju, kas noved pie kāda viena secinājuma, kamēr fanātiķis pliki un neargumentēti aizstāvēs vienu savu elku, kas nedod ne secinājumus, ne rezultātu.
Protams, ka politiķiem un partijām fanātiķi liekas tuvāki, bet tas norāda savukārt uz politiķa vai partijas mazspējīgumu, un tautas, vēlētāja ignoranci.
Līdz ar to, ceru, ka turpmāk fanātiķi neapvainosies, kad viņus atklāti dēvēšu par.....
Mediķu protesti.
Šodien mediķi pulcējās piketā pie Saeimas, lai cīnītos par savu atalgojumu, lai tiktu ievērots likums. Tomēr analizējot visus notikumus, kas līdz šim brīdim bijuši, rodas ne visai iepriecinošs secinājums – nekādas radikālas izmaiņas visā nebūs. Kādēļ tādi secinājumi? Lūk atbildes:
Atgriežoties sen atpakaļ, Veselības Ministrija (VM) budžets bija uz pusi mazāks, tomēr bija virsstundas, bija trīs darbi, un ar Dievu uz pusēm mediķi galus kopā vilka. Tā pat pirka jaunas ierīces un iekārtas, remontēja, būvēja. Mediķi burkšķēja, bet neprotestēja. Izņemot NMPD.
Tad nāca Satversmes tiesas spriedums, kas noteica, ka virsstundu darbs jāapmaksā pēc dubultas likmes, un līdz ar to sākās problēmas medicīnā. Pirmais, ko izdarīja VM un slimnīcu valdes – aizliedza mediķiem virsstundas. Un nu burkšķēšana jau sāka pārvērsties atklātā neapmierinātībā. Lai kaut kā šo ''tvaiku nolaistu'', toreizējā veselības ministre Čakša, izmantoja savu esamību pie varas partijas, un nāca klajā ar paziņojumu, ka medicīnas nozarei trūkst nauda, un dažādu peripētiju rezultātā VM budžets tika DUBULTOTS!!! Rezultātā tika arī pieņemts ''Medicīnas darbinieku algu palielināšanas'' likums, kas noteica, ka mediķiem algas pieaugs – 2018.gadā – 30%, un pēc tam piecus gadus no vietas katru gadu pa 20%, apmaiņā pret virsstundām. Pluss tika dota nauda e-veselības ''sakārtošanai'', pacientu rindu mazināšanai, kārtējo iekārtu pirkšanai, utt., utjp. Rezultātā mediķu algas 2018.gadā tika palielinātas par... (!!!) vidēji 25%, solīto 30% vietā. Bet par to noklusēja, jo pieaugums bija, un visi laimīgi. Vēl jau tomēr pastāvēja dažas virsstundas. Īsāk, dzīvot varēja.
Pienāca 2019.gads, un atklājās, ka dubultotajā budžetā naudas nākamajam algu palielināšanas solim nav. Tomēr tas netraucēja deputātiem pieņemt lēmumu, ka algas pieaugumam jābūt, kas tagad pēc pašu deputātu un ministru vārdiem izrādās bija tukšs solījums, un neizpildāms likums. Kaut kur naudu tomēr ''sakasīja'', un algas palielināja. Gan vien par procentiem 10, jo redz pēkšņi izrādījās, ka mediķi neesot sapratuši likuma jēgu, un tas redz nosakot tikai ''zemāko'' algu palielināšanu, toties virsstunads samazināja pilnībā. Tomēr pēc palielināšanas, kaut kā diži nekas nemainījās arī ''zemāko'' algu saņēmējiem – kā bija minimālā, tā praktiski arī palika. Mediķi atkal devās darba sirojumos, sāka strādāt divās, trijās vietās, tādejādi reāli apejot ar VM ''svētību'' likumu par virsstundu darbu, jo darbs citā iestādē neesot virsstundas. Līdz ar to sākās likumu neievērošana, kuru reāli inicēja un atbalstīja pati VM.
Tagad tuvojas 2020.gads. Un nemaz nav brīnuma, ka atkal jau nav naudas VM. Atkāpjoties no tēmas, varu pateikt, ka Latvijā budžets ir devītais pasaules brīnums – neatkarīgi no visiem apstākļiem, kad pat pēc statistikas datiem ekonomika aug, nodokļu ieņēmumi aug, IKP aug – budžetā naudas nekad nepietiks. Līdz ar to izrādās, ka 2020.gadā mediķu algu palielinājums nav gaidāms. Tad pēc daudzām runām, strīdiem, draudiem, atrada pusi no nepieciešamā, un paziņoja, ka algu pieaugums būs uz pusi mazāk. Pēc mūsu Finanšu Ministrijas (FM), VM rēķiniem, tas nozīmētu, ka mediķu algas pieaugtu par kādiem 2%, jo ja solot 20% ir 10, loģiski, ka no puses puse ir ceturtdaļa, Ja kāds nesaprata šo aritmētiku, tad var palūgt konsultāciju ministriem, un Saeimas ekonomistiem, kuriem visiem kā vienam ir Oksfordas, Kembridžas un Jēlas izglītības (kur nu mums ar neko...)
Es nerunāšu par to, kurām nozarēm nauda atradās. Tā ir viena – valsts pārvalde apvienojumā ar Saeimu. Tie, kas ne centa valstī nenopelna, izrādās ir pelnījuši visvairāk. Kārtējais Latvijas budžeta paradoks.
Bet nu viss nonācis līdz protesta akcijām, no kurām nav nekādas jēgas, jo pasaulē šādu protesta akcijas sauc par iestudētām, kontrolētām protesta akcijām. Tādas izmanto divos gadījumos: a) lai Pasaulei parādītu, ka valstī valda demokrātija; b) kad neveiksmīgi politiķi uz protestētāju rēķina audzē savus reitingus, lai ieliktu ķeksīti savā bezdarbības sarakstā. Jebkurā no gadījumiem kopā vai atsevišķi – nekas nemainās protestētāju dzīvē. Ja neskaita personīgo apmierinājumu un zināmu pašcieņas celšanu visām ieinteresētajām pusēm.
Un šodien tas bija redzams. VM ministre Vinķele smaidīdama grozījās protestētāju priekšā, jo jau trīs mēnešus pati mudināja mediķus uz šiem protestiem, jeb citiem vārdiem sakot – deva sankciju atvērtām, bet kontrolētām protesta darbībām. Līdz ar to, persona, kas parlamenta vēlēšanās saņēma vienu no lielākā strīpojuma daudzumu, nu kļūst gandrīz vai par svēto, un nozares vislielāko atbalstītāju.... Protams uz sekundi piebiedrojās vēl kāds ''dzīves aizvainotajs'', kas ar nopelnīja kādu plusiņu. Pārējos liekēžus neuzskaitīšu, bet kur nu bez tiem.
Vai šai protesta akcijai būs kāda jēga? Nē nebūs. Viss jau ir nolemts. Bija skaidri pateikt – 50.miljoni, un viss. Pieteica protesta akcijas, pirms tam rīkojot aptaujas cik tad tajās piedalīsies, un saprotot, ka dalībnieku būs daudz, pakasīja pakausi, un ''atrada'' vēl 10.miljonus. Kopā 60.- miljoni, tieši puse no ''solītā'' un likumā ierakstītā. Totāls kompromiss. Pie kam, kad Saeimas priekšsēdētāja ''uzaicināja'' piketētāju delegāciju uz sarunām, VM ministre palika, un nekur negāja. Vai nav jocīgi? Tas apliecina, ka visam jau pielikts punkts, un delegācijai tika ''raudāts'' par grūtajiem laikiem, solīts, ka viņi ir un būs prioritāte, bla bla bla....
Patiesībā viss ir daudz, daudz vienkāršāk. Nauda reāli ir, bet to turpina izšķērdēt. Paprasiet ministriem, lai viņi izstāsta jums viņu ministrijas budžeta izlietojumu, un atbildē būs – nūū, bet, āāā,... Nākamais solis – skries prasīt ministrijas valsts sekretāram, departamentu un nodaļu vadītājiem, un tad saņemot no visiem kaut ko, stāstīs, ka ir tā kā ir. Bet... Bet neviens šis skaitlis neatbilst patiesībai. Kā pierādījums tam ir ikgadējie Valsts kontroles ziņojumi, kur nevien no tiem nav bez aizrādījumiem, norādījumiem un materiāliem, kuri tiek nosūtīti prokuratūrai.
Nauda ir. Tikai kāds to ļoti negrib atdot, bet kādam citam pietrūkst vēlēšanās to pieprasīt un paņemt. Bet kopumā – vienai daļai personu, kas dzīvo savā individuālajā pasaulē, tik ļoti negribas dzīvot godīgi, jo tad tak nebūs tik daudz... Nebūs personīgo kotedžu, māju, īpašumu... Nebūs bezmaksas un apmaksātu ekskursiju pa pasauli. Nāksies dzīvot godīgi....
Esmu pateicīgs saviem lasītājiem un atbalstītājiem.
Lasītprasme
Lasītprasme – viena no vērtīgākajām un nepieciešamākajām prasmēm mūsdienās.
Sen atpakaļ, kad vēl biju bērns, lasot kārtējo pasaku grāmatu, sapņoju par to, ka būtu labi, ja bildes atdzīvotos, un lasīšanas vietā varētu pasaku vienkārši apskatīt. Augot lielākam, piedzīvojot televīzijas attīstību, kā arī kinematogrāfijas attīstību, bija iespēja salīdzināt lasīto pasaku ar kinofilmu. Vēl vēlāk varēju salīdzināt jau nopietnākus daiļdarbus. Un, kā izrādījās, grāmata bieži vien bija labāka nekā kino.
Šodien mēs dzīvojam XXI gadsimtā. Un mani bērnības sapņi pēc būtības ir piepildījušies. Viedtālruņi, planšetes. Lasīt vairs nav nepieciešamība. Visu var apskatīt. Atliek tikai pateikt burvju vārdus – ''Google OK....'', un lūdzu – visa informācija tiek pasniegta uz ''sudraba šķīvīša ar zelta maliņu'', vai pareizāk sakot – planšetē, viedtālrunī. Progress! Attīstība! Urrāā!!!
Bet vai tiešām? Ir pierādīts, ka lasot cilvēks papildina savu vārdu krājumu, kas savukārt palīdz tam precīzāk formulēt savus izteikumus, viedokļus, prasības, utt. Savukārt šīs prasmes paaugstina indivīda IQ, kas savukārt padara pašu indivīdu par pievilcīgu sabiedrībai, rada tam izaugsmes iespējas, karjeru. Tomēr izskatās, ka pasaules ''augstās tehnoloģijas'' dara visu, lai cilvēce degradētos.
Mūsdienās grāmatas lasīt vairs nevajag, jo speciālas programmas nolasa grāmatu jums priekšā. Pat elementāro SMS rakstīt vairs nevajag, jo var nosūtīt un saņemt balss paziņojumus. Mūsdienu jaunatne lasīšanas vietā izvēlas datorspēles, pie kā pavada lielāko savas dzīves laiku. Līdz ar to tie neattīstās, ir fiziski vāji un nepilnvērtīgi, intelektuāli atpalikuši. Šodien tikai katrs divpatsmitais jaunietis vecumā no septiņiem līdz sešpadsmit gadiem spēj precīzi formulēt savas domas. Tikai katrs devītais var runāt un rakstīt ar saliktiem teikumiem, izmantojot salikteņus un seciālos terminus. Un ne jau tādēļ, ka tos skolā nemāca. Nē, tādēļ, ka klausoties tie nenosēžas viņu smadzenēs, kā tas notiek lasot.
Sarunā ar kādu skolotāju, es biju šokēts par viņas stāstu. Šodien devītās klases skolnieks grāmatu, ko es viņa vecumā skolas uzdevumā lasīju divās nedēļās, pluss veicot grāmatas konspektēšanu – šis skolnieks lasa četrus mēnešus!!! ČETRUS!!!! Lasītprasme atrodas sākumskolas līmenī!!! Un tā ir mūsu ''nākotne''...
Noslēgumā... Vai tiešām varam vainot tehnoloģijas? Nē!. Tās ir radītas lai atvieglotu mūsu dzīvi, bet nevis lai to aizstātu. Tad kurš ir vainīgs? Vainīgi esam mēs paši. Mēs, kas neliekam saviem bērniem, mazbērniem lasīt, mēs, kas sava miera labad, iegrūžam rokās bērnam planšeti, lai tikai mūs netraucē... Un pēc tam mēs vēl spriežam par tām netaisnībām, kuras mūs sagaida ikdienā... Par ko mēs apvainojamies? Par to, ka paši sevi iznīcinām? Par to, ka no saviem bērniem veidojam deģenerātus? Varbūt ir vērts attapties?
P.S. Interesanti – cik daudzi izlasīs šo rakstu? Ieraksti komentāru, ja esi izlasījis līdz galam....