Kad neesi ekonomists....
Ik pa laikam parādās dažādi uzsaukumi un projekti par minimālās algas palielināšanu. Pirms 13.Saeimas vēlēšanām to solīja vismaz trīs partijas, un tik pat to sauca par populismu. Pēc vēlēšanām likumprojektus par minimālās algas palielināšanu iesniedz tieši otrie, kamēr pirmie saka – ''pašlaik tas nav iespējams''. Rezultātā ''spēle'' turpinās. 2017.gada novembrī es rakstīju par to, kas ir ''minimālā alga'', un kā tā radās. Rakstu, tiem kam lasītprasme vēl saglabājusies, var atrast šeit: http://marissilins.mozello.lv/ekonomika-bizness/params/post/1708283/minimala-alga-kas-tas-par-briesmoni
Tomēr šoreiz parunāsim par ko citu, lai gan šo var uztvert kā iepriekšējā raksta turpinājumu. Apskatīsim trīs turpmākās tēmas.
Tēma pirmā - Kādēļ
nav vajadzīga ''minimālā alga''?
Tie, kas neslinkos, un izlasīs pirmo rakstu, vai to jau ir izdarījuši, sapratīs manu tālāko domu gājienu. Tikmēr pārējie varēs ''sprāgt'' un ''ar siekalām spļaudīties''. Pārējie, kam ir loģiska domāšana sapratīs arī tā.
Latvijā it kā ir ''brīvā ekonomika''. Vismaz aiz šāda termina slēpjas valdības un Saeimas viedie prāti, kad runa iet par kāda apšaubāma ''valsts atbalsta'' atcelšanu, kuram kā ''likums'' noteikti sekos visvisādas tiesāšanās. Tomēr lai cik tas nebūtu dīvaini, un lai kā to pēkšņi neaizmirstu Saeimā ievēlētie, un ministrijās ieceltie ekonomisti, bet ''brīvā ekonomika'' nevar pastāvēt viena, jo sekas tam būs anarhija. Tādēļ civilizētās valstis blakus ''brīvajai'', liek ''valsts kontrolēto''. Un tikai Latvijā valdība blakus ''brīvajai'' ekonomikai var nolikt piemēram ''sociālistisko''. Nē, tam nav nekāda sakara ar sociālajiem atbalstiem, pensijām, pabalstiem, utt.. Šajā gadījumā ''sociālistiskā'' ekonomika jāuztver kā mantojums no padomju laikiem, un tam nav nekāda sakara ar sociālo. Vēl varētu riskēt, un saukt to par plānveida ekonomiku, jo ekonomisti man noteikti teiks, ka padomijā bija nevis tur kaut kāda ''sociālistiskā'', bet tieši ''plānveida'' ekonomika. Tomēr uz šo es atbildēšu, ka ja būtu ''plānveida'', mēs būtu tikuši daudz tālāk. Tāds lūk kalambūrs. Bet lai to varētu saprast vienkārši – Latvijā reāli nepastāv vienas noteiktas ekonomikas, jo sākot ar 1991.gada brīvības atgūšanu, kad pie varas palikusi bijusī padomju nomenklatūra, pēdējā balstot valsts ekonomiku pacentās ierasto plānveida ekonomiku asimilēt brīvajā, pretim saņemot sociālistisku brāķi. Starp citu, šo pašu paņēmienu vēlējās izmantot pēdējais PSRS ģenerālsekretārs M.Gorbačovs, un mēs zinām ar ko tas beidzās. Patiesībā arī Latvijā šīs beigas jau ne reizi ir klauvējušas pie durvīm, tomēr mūs ir glābis SVF, ESF, un citi fondi. Un visā šajā epopejā diezgan svarīgu lomu spēlē tāds veidojums, kā ''minimālā alga''. Es šeit neatkārtošos, kā tā radusies. Tomēr tās pastāvēšana pamatīgi bremzē Latvijas ekonomiku, kā arī rezultātā kropļo arī nodokļu politiku. ''Minimālā alga'' kā padomijā rada situāciju, kad darbinieks nevis pelna savu atalgojumu, bet gan atsēž darba laiku. Lūk šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ ''minimālā alga'' nav vajadzīga vispār.
Tēma otrā – Kās
būtu vajadzīgs?
Kā jau minēju, ''brīvā ekonomika'' viena pastāvēt nevar. Un visefektīvākais līdzeklis ir veidot ''valsts kontrolēto brīvo ekonomiku''. Un tas nav tas pats kas tagad, jo tagad valsts ekonomiku pat nespēj kontrolēt, un tā patstāvīgi cīnās ar sekām, un šī cīņa pamatā ir nodokļu ieviešana, reforma, kas rezultātā ieved strupceļā un ekonomiskā krīzē. Normālā, civilizētā pasaulē neeksistē ''minimālā alga'', bet eksistē ''valsts noteiktā minimālā darba stundas samaksa''. Valsts nosaka minimālo stundas likmi. Ja vajag, tad nosaka vairākas šādas likmes, kur viena ir kopējā minimālā, bet citas ir konkrētas nozares minimālās stundas likmes. Pie kam tās var regulēt vai atcelt atkarībā no ekonomiskās nepieciešamības. Tā piemēram valsts nosaka, ka minimālā stundas likme valstī normālajam darba laikam, kas nepārsniedz 40.stundas nedēļā ir 2,98. Pēc būtības, tas būtu tas pats, kas ''Minimālā alga EUR 500.-''. Tomēr ir kāda starpība. Ja darbinieks zin, ka viņam nedrīkst maksāt mazāk kā 500 mēnesī, tad viņš nāk uz darbu, un atsēž savas darba stundas, jo lai notiek, kas notikdams – minimālo viņš saņems. Arī tad, kad viņš darba laikā staigās pa veikaliem, apmeklēs skaistumsalonus, utt.. Bet ja viņam maksās par konkrētām produktivitātes stundām, tad darbinieks var šos 500. arī nesaņemt. Rezultātā darba devējam ir iespējams pieņemt atbilstošus speciālistus, un maksāt atbilstošas summas, tādejādi audzējot sava uzņēmuma pievienoto vērtību. Tanī pat laikā, ja valsts redz, ka kādā nozarē ir pagrimums, vai aizdomas par ēnu ekonomiku, valsts var noteikt, ka konkrētā nozarē minimālā stundas likme ir piemēram 5.- stundā. Kā piemēru ņemsim pakalpojuma sniedzēju. Piemēram autoserviss. Tagad autoservisā gan apkopēja, gan meistars, gan direktors minimāli saņem vienādi, jo minimālā alga visiem ir vienāda. Un autoservisa īpašniekam ir jādomā, kā ''optimizēt'' savus izdevumus. Bet ja valsts noteiktā minimālā stundas likme ir 2,98, bet autoservisa pakalpojuma sniedzēja – meistara minimālā stundas likme ir 5.-, tad nekādas optimizācijas, jo apkopēja saņems 2,98 par savām nostrādātajām stundām, savukārt meistars savu 5.- par katru nostrādāto stundu. Uzņēmējam ir ekonomija, un nekāda pamata ''optimizēt'' savu grāmatvedību, kā rezultātā nekādas ēnu ekonomikas. Tas pats ar tām darba vietām, kur darbinieks ir nepieciešams uz noteiktām darba stundām, viņam maksā par nostrādāto, un pazūd ''atsēdēšana darba vieetā''. Pie tam darbiniekam ir viegli rēķināt savus ienākumus, un vai nu strādāt vairāk, vai vairākās darba vietās, tādejādi pelnot vairāk. Savukārt tas veido darba spēka konkurenci, un reāli nosaka konkrētā amata vērtību. Un turpinot šo ķēdi, sakārtojas nodokļu politika, mazinās slogs gan uz darba devēju, gan uz darba ņēmēju, zūd ēnu ekonomika.
Tēma trešā –
nodokļu politikas sakārtošana.
Uz doto momentu Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars sastāda apmēram 40%. Ja Latvijas budžets ir 9,3.miljardi, tad tas nozīmē, ka garām valsts kasei ''aizčāpo'' apmēram 3,7.miljardi. Vai mēs esam tik bagāti? Patreizējais finanšu ministrs, bijušais komjauniešu pirmais sekretārs Reirs, kā ''ar uguni'' meklē budžetam iztrūkstošo naudu, kas mērāma tik vien, kā aptuveni pārsimts miljonu. Kādēļ es tik ļoti pieminu ministra pagātnes regālijas? Tādēļ, ka dotais cilvēks būdams šādā amatā NAV spējīgs ieviest ''valsts kontrolēto brīvo ekonomiku'', bet var uzturēt ''sociālistisko brīvo ekonomiku''. Un viņš tam atradīs desmitiem tūkstošu argumentu, tanī pat laikā necenšoties analizēt argumentus. Bet ieviešot tieši ''valsts kontrolēto brīvo ekonomiku'', ēnu ekonomika samazinās, jo tai nav pamata pastāvēt. Ēnu ekonomikas pamats – iegūt maksimāli daudz brīvo līdzekļu, meklējot iespējas gan legāli, gan nelegāli apiet valsts noteikto nodokļu politiku. Ja nodokļu politika paliek caurspīdīga un draudzīga gan darba devējam, gan darba ņēmējam – ēnu ekonomika samazinās līdz minimumam. Kā rezultātā ēnu ekonomikas sektorā paliek tikai nelegālais bizness, kas pie normālas tiesiskās sistēmas un pareizas, augstvērtīgas un profesionālas IeM darbības nevar pārsniegt 5-10%. Un tas nozīmē, ka valsts papildus budžetā iegūst 2,9.miljardus.... Un tas ir pie apstākļa, ka netiek samazināta uzpūstā valsts pārvalde, netiek samazināti valsts pārvaldes izdevumi. Protams, ka ieviešot šādu ekonomiku, ir jāpārskata nodokļu politika. Ir jānosaka neapliekamais minimums, kas ir līdzvērtīgs ''minimālajam iztikas grozam'', kurā tiek iekļautas minimālās pārtikas, pakalpojumu, medicīnas izmaksas. Vajadzība pēc tā saucamā ''progresīvā IIN'' ir tīri vai ''modes lieta''. Protams, var noteikt, ka jo vairāk saņem, jo vairāk maksā nodokli, tādejādi nosakot, ka tie, kas saņem ''neapliekamo minimumu'', ir atbrīvoti no INN. Bet tad ir jānosaka, ka ja alga ir līdz 1000.-, tad INN ir tik, ja no 1001 – 5000, tad INN pieaug par 5%, nākamais solis – 5000 – 10000, kur INN ir atkal +5% no iepriekšējās likmes. Viss caurspīdīgs un viegli rēķināms. Un nebūs nekādu 60000 mistisko iedzīvotāju, kas paliek parādā valstij nodokļos, jo valsts ir izstrādājusi nesaprotamu un nekontrolējamu nodokļu aprēķinu. Pie kam nodokļu administrēšana jāatdod VID rīcībā, atbrīvojot no šī pienākuma darba devēju un pašu darba ņēmēju. Un tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Ja vien to vēlās. Pie kam tādā veidā neradīsies arī jautājumi par ''nelegāli iegūtiem līdzekļiem'', kā arī neuzskaitītiem līdzekļiem. Un arī nodokļa iekasēšana notiks regulāri, bez aizķeršanās un jebkādām domstarpībām. Tas pats arī ar juridiskām personām. Samazinās birokrātiskais slogs, aug valsts budžets. Arī PVN ir ekonomikas kontroles mehānisms, nevis budžeta piespiedu papildināšanas instruments, kā tas ir tagad.
Lūk īsumā trīs
tēmas..... Jā, jā, tas diemžēl ir īsumā, jo runājot un
apspriežot šīs tēmas ir vesela daudzdienu semināra vērtas.
Šādas izmaiņas veiktu arī tā saucamo valsts kapitālsabiedrību
valdes priekšsēžu atalgojuma izmaiņas, jo patreiz algas tiem tiek
noteiktas ''savstarpēji vienojoties'', pie kam valsts piekrīt algas
summai, bet pretim neliek nekādas prasības. Bet ja reiz jebkuram
darbam jābūt atalgotam, tad jebkura alga ir jānopelna. Tātad, ja
nosaka kādu atalgojumu, tad nosaka arī plānus un mērķus, kas šim
darba ņēmējam noteiktā laikā ir jāsasniedz un jāpanāk, un ja
tas netiek darīts, tad meklējam citu, vai samazinam atalgojumu.
Jautājums ir citā –
kādēļ mūsu politiķi līdz šim tik vienkāršas patiesības
nesaprot? Kādēļ necenšās to ieviest? Atbilde ir šī raksta
sākumā. Mūsu valdība sastāv no padomijas nomenklatūras, kura
pēc noklusējuma nav spējīga ieviest jebkādus jaunumus vai
uzlabojumus. Padomājiet, cik reizes ir mainījies piemēram TOYOTA
atsevišķi ņemts modelis sākot ar 1950.gadu, un cik būtiski ir
mainījies Žiguļa (LADA) modelis tādā pat laika sprīdī. Tā arī
ir atbilde – padomju nomenklatūrai zemapziņas līmenī ir ielikta
stagnācija un pretošanās jeb kādām izmaiņām. Panāksim
domāšanas izmaiņas – panāksim Latvijas attīstību. Bet aurojot
par ''minimālo algu'', par mistiskiem ''boikotiem'' – mēs
bridīsim arvien dziļāk purvos. Bet tas savukārt ir nepieciešams
mūsu ienaidniekiem.
Būtu interesanti dzirdēt ekonomistu domas, kā arī jebkuru interesentu komentārus.
To, ka šo nelasīs ne finanšu ne ekonomikas ministri, ne Saeimas gudreļi - tas tā pat skaidrs. Tomēr, ja jums ir iespējas - pacentieties aiznest šo arī līdz viņu smadzenēm.... Tās ir visu mūsu kopīgās intereses.