Atalgojums un atbildība
18. jūlijs, 2019 pl. 10:00,
Nav komentāru
Šobrīd aktīvi iet diskusijas neapliekamā minimuma celšanu, par pensiju taisnīgumu, utt. Vajadzīgas diskusijas, kurām būtu jāseko atbilstošiem darbiem.
Tomēr visās diskusijās izskan divi viedokļi - varas un tautas.
Varas viedoklis - Vara jau tā saņem maz, un ''leģenda'' par varas milzīgajām algām ir tikai leģenda un izdomājums.
Tautas viedoklis - tauta dzīvo nabadzībā, bet visi ''paaugstinājumi'' saistīti ar to, lai varai celtu algas.
Kurš viedoklis ir pareizs? Katrai pusei savs. Vara cenšās gan pasniegt to visu kā rūpes par tautu, sevi tikai pastarpinot. Uz pārmetumiem - jūs to darat tādēļ, lai pēc tam celtu sev algas, kā arguments skan - alga nav piesieta minimumam, bet gan vidējai. bet katrs trešās klases skolnieks zin, ka vidējais pieaugs jebkurā gadījumā, ja celsies kaut viens rādītājs. Un tad nāk klajā viedoklis - vara saņem ''kapeikas''.
No vienas puses varētu tam pat piekrist - darba atbildība, smagums, intelektuālais potenciāls, neierobežotais darba grafiks, utt., utjp... Un par visu to, cik tad saņem šie ''tautas kalpi''? Ministru prezidents - 4000, ministri - 3800, deputāts - 2700, prezidents - 5000.
[ https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/kadu-algu-nakamgad-sanems-valsts-augstakas-amatpersonas.d?id=49576129&page=4 ]
Un tam visam klāt piemaksas, kompensācijas, prēmijas, pabalsti, honorāri, utt. Un tas esot maz un niecīgi par tādu darbu. Vēl kā arguments skan, ka ''...būdams sava uzņēmuma vadītājs, saņēmu vairāk, bet to visu upurēju, un nācu politikā, lai ''strādātu tautas labā''...'', aizmirstot piebilst, ka uzņēmums jau nav likvidēts, tas turpina strādāt, un ikgadējās peļņas dividendes jau nav liegts saņemt.... Līdz ar ko šis arguments izskatās ir domāts ne visai ''tālam'' cilvēkam. Otrkārt, arguments skaidri norāda, ka patiesais iemesls darbam parlamentā tomēr ir atalgojums.
Ja skatās uz ministriem, tad ok, darbs kā jau jebkurš darbs, ja vien tas nes rezultātu. Diemžēl Latvijas situācijā rezultāts visbiežāk ir negatīvs. Bet šoreiz ne par rezultātu, bet par pašu darba grafiku. Ministrus atmetam. Skatamies uz deputātiem.
ieklausoties viņu argumentos, izskatās, ka visus četrus gadus tie no Saeimas ēkas ārā neiziet, un tad nu tiešām, atalgojums tāds niecīgs. bet kā realitātē? Pirmdiena, plkst. 10.00. Saeimā atrodas 50% no visiem deputātiem. Līdz 15,00 sarodas 75%. Otrdiena - reāli, vidēji no plkst 9.00 līdz kādiem 16,00 ir apmēram 85% deputātu. pārējie komandējumos, vai citā ''attaisnotā'' prombūtnē. Trešdiena - tas pats kas otrdien, tikai vakarā vēl partiju frakciju sēdes, kas nereti beidzas ap 21,00. Ceturtdienu katrs var redzēt pats, jo ceturtdienās notiek Saeimas sēdes. Citreiz līdz vakaram, bet visbiežāk līdz kādiem 14,00. Piektdienas - Saeimā labākajā gadījumā atradīsiet vien kādus 15% deputātu, jo piektdienas ir dienas, kad deputāts tiekās ar vēlētāju. Sestdiena, svētdiena - brīvs. Tā izskatās nedēļas griezums
Bet, ir arī gada griezums. Ziemas sesija sākas gada pirmajā pirmdienā. Pie kam pilnās darba nedēļas. Ilgst līdz ceturtdienai pirms Lieldienām. Tad deputāti nedēļu svin lieldienas [izņemot dažas komisijas], lai pēc Lieldienām uzsāktu pavasara sesiju, kas ilgst līdz ceturtdienai pirms Jāņiem. Pēc Jāņiem mediji ziņo par nez kādām Saeimas brīvdienām, lai gan Likums saka, ka deputātam brīvdienu, tas ir atvaļinājumu NAV. kas tās par ''brīvdienām'', to neviens tā arī nezin. Visā šajā laikā Saeimā vidēji apgrozās ap 20% deputātu. Sēdes nenotiek, ja neskaita kādu ''ārkārtas'', komisijas darbojas ļoti slinki. Septembrī deputāti stāsta ka visu vasaru pavadījuši ''tiekoties ar vēlētājiem''.
Septembrī sākas rudens sesija, kura ilgst līdz ceturtdienai pirms Ziemassvētkiem. Smagākā sesija, jo šajā sesijā parasti pieņem nākamā gada budžetu, kura apjomus un summas parasti zin tikai kādi 5% no visiem deputātiem.
Līdz ar to katrs daudz maz advancēts cilvēks var izrēķināt, cik stundas vidēji nostrādā tāds deputāts, kurš saņem niecīgo EUR 2700.- algu mēnesī [vasaru ieskaitot].
Un tagad salīdzinājumam paņemsim operāciju māsu, kura oficiāli strādā 168.stundas mēnesī [slodze, jo vairāk it kā nevar], saņemot atalgojumu pēc visaugstākās kvalifikācijas ~EUR 900.-, un vēl ''apejot'' likumu, strādājot vēl 80.stundas citā darba vietā [oficiālās virsstundas ir TABU, un VM labprāt atbalsta šo likuma ''apiešanu'', jo tādejādi risina arī darbaspēka problēmas par lēto], saņem vēl ~ EUR 400.- Tas viss protams BRUTO.
Atvaļinājumu māsa drīkst izmantot tikai dalītā veidā, jo vienā piegājienā to nedrīkst dēļ darbinieku trūkuma. Atbildība.... Atšķirībā no deputāta, kas nobalsojot par sliktu likumprojektu, var šo likumprojektu pēc laika labot, opmāsas kļūda var būt letāla pacientam, un šo kļūdu vairs nekad neizlabot. Pie kam atsevišķos gadījumos māsām slimnīcu valdes, kas arī saņem 4 un 5.tūkstoši, aizmirst samaksāt tos dažus desmitus vai simtus Eiro, ko māsa nopelnījusi ar savu darbu. Un tas jau nevienu neinteresē - ne deputātu ar viņa 2700., ne VM ar viņas 3800.
Un tagad jautājums, uz kuru nekad neviens deputāts, neviens ministrs, neviens valsts pārvaldes vadītājs jums neatbildēs, iespējams pat rupji pasūtīs, vai arī sāks demagoģiski stāstīt, cik daudz viņš upurē cilvēku labā - '' Kuram ir lielāka atbildība - deputātam, kurš Latvijā pat nezin kas ir politiskā atbildība un sēž mīkstos krēslos riskēdams iegūt hemoroīdus, vai opmāsai, kura stundām stāv pie operāciju galda neēdusi un [atvainojiet] nečurājusi?
Vienīgā cerība, ka tad kad varas pārstāvis ar saviem hemoroīdiem, vai aknu cirozi nonāks uz operāciju galda, ka tad gan viņš atcerēsies, kuram atbildība ir lielāka. Lai gan līdz šim esošie gadījumi parāda, ka tiklīdz no galda nost, tā aizmirst visu.
Kādēļ šis raksts? Tādēļ, ka varbūt, ja kāds deputāts šo izlasīs [kas pats par sevi ir ļoti apšaubāmi], nākamreiz neizvēlēsies argumentu - bet mēs saņemam maz....